2022. gada 11. februārī notiks atvērtā diskusija, kas būs veltīta informācijas drošībai Latvijas austrumu pierobežā. Diskusijā tiks runāts par Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) projekta #DrošaRobeža rezultātiem. Tajā piedalīsies Valsts kancelejas, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, kā arī projektā iesaistīto novadu pārstāvji. LATO projekta #DrošaRobeža ietvaros 2021. gada
2021. gadā Krievijas vadošais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs saņēma Eiropas Parlamenta Saharova balvu. Atzīmējot šo notikumu, sadarbībā ar Eiropas Parlamenta sakaru biroju Rīgā un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti piedāvājam lekciju "Alekseja Navaļnija politiskā kustība un Krievijas nākotne". Lekcija notiks 10. februārī, ceturtdien, plkst. 9.00. Lekciju lasīs
2022. gada 27. janvāra ārpolitikas debatēs Saeimā Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja par nepieciešamību tuvāko gadu laikā palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. LATO atbalsta šo ministra iniciatīvu, ņemot vērā pēdējā laika ģeopolitiskās situācijas attīstību, attiecību saasināšanos ar Krieviju, nepieciešamību
Ķīnas klātbūtne Eiropā un Baltijā gadu no gada palielinās. Savukārt Krievijas klātbūtne Baltijā vēsturiski ir bijusi ievērojama. Kādus instrumentus Ķīna izmanto, lai palielinātu savu ietekmi Baltijas reģionā? Vai Ķīnas un Krievijas intereses šajā reģionā pārklājas, kas var novest pie vienotas pieejas? Saruna starp Shota Gvineria,
NATO sabiedroto pienākumu sadalei ir liela nozīme, jo tā ir risku un izmaksu sadale, lai sasniegtu kopīgu mērķi. 2 % budžeta slieksnis ir tikai viens no veidiem, kā NATO dalībvalstis sadala savus pienākumus. Kā ir attīstījusies sloga sadale starp NATO dalībvalstīm? Kā sloga un riska
Klausieties Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes ES studiju profesora Dauņa Auera un Atlantijas Padomes vecākā pētnieka Iana Bžezinska diskusiju par "Trīs jūru iniciatīvu". "Trīs jūru iniciatīva (3JI) ir Centrāleiropas vadošā iniciatīva, lai paātrinātu pārrobežu transporta, enerģētikas un infrastruktūras attīstību reģionā starp trim jūrām - Baltijas, Melno
NATO sabiedroto sloga sadalei ir liela nozīme, jo tā ir risku un izmaksu sadale, kopīga mērķa sasniegšanas vārdā. Budžeta 2% slieksnis ir tikai viens no rādītājiem, kā NATO dalībvalstis sadala savus pienākumus. Kā ir attīstījusies sloga sadale starp NATO dalībvalstīm? Kā sloga un riska dalīšanas
Pirms 5 gadiem Rīgas konferencē NATO StratCom COE vecākā eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili un Vācijas Ārlietu padomes vecākais eksperts András Rácz diskutēja par kiberdrošības un dezinformācijas jautājumiem. Šajā intervijā aplūkots, kā kopš 2015. gada ir attīstījusies vai mainījusies karadarbība un ārvalstu iejaukšanās. Kā ārvalstu lielvalstis
Daudzas Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstis cenšas attīstīties un tuvināties Eiropas Savienībai. Tomēr tās saskaras ar daudzām problēmām, jo ir nepieciešamas reformas, tautas atbalsts, kā arī ārējās un iekšējās problēmas. Tā kā šīs valstis atrodas pie ES austrumu robežas, tām jāņem vērā nopietni stratēģiski apsvērumi.
LATO pārstāve Renāte Grudule piedalījās Jaunatnes Atlantijas līguma asociācijas (YATA) 25. gadadienas pasākumā Briselē. Pasākums notika NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā.YATA ir jauniešu organizāciju tīkls, kura mērķis ir veicināt transatlantisko saikni un Ziemeļatlantijas līgumā ietvertās vērtības. Pasākumā piedalījās pārstāvji no 23 valstu YATA nodaļām, kuri iesaistījās
Gaidot NATO ārlietu ministru sanāksmi, kas pirmo reizi notiks Rīgā 30. novembrī - 1. decembrī, LATO Valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa piektdien, 26. novembrī, viesojās TV24 Ārpolitikas raidījumā "Globuss", kur kopā ar Kasparu Ozoliņu, Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāju, un raidījuma vadītāju Ansis Bogustovs
No 1. novembra līdz 31. decembrim Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) vadībā noris informācijas telpas drošības projekts #DrošaRobeža. Projektā paredzētas četras darbnīcas ar astoņām simulācijas sesijām Latvijas austrumu robežas reģionos: Augšdaugavas novadā, Balvu novada Viļakā, Krāslavas novada Krāslavā un Alūksnē. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, semināri