Publikācijas

Konstantīns Ionatamišvili: GRUZIJA UN TRĪS JŪRAS INICIATĪVA: SADARBĪBAS PERSPEKTĪVAS

Gruzijas tauta vairākkārtīgi apliecināja Eiropas izvēli: dažādas socioloģiskās aptaujas liecina par augstu 70-80% atbalstu dalībai ES un NATO. Tas ir sludināts arī Gruzijas konstitūcijā. Iespējamā dalība Eiropas Savienībā (ES) ir jāsasniedz neatkarīgi no tā, cik grūts vai ilgu laiku tas aizņemtu. Jebkurš cits hipotētisks veids Gruzijai

Viktorija Rosa: Moldovas Republikas pārskats – Eiroatlantiskā sadarbība: 30 neatkarības un demokrātiskās pārejas gadi

30 pārejas gadi ir iekļāvuši Moldovas Republiku Eiropas dienaskārtībā kā valsti, kas vēlas pievienoties Eiropas civilizācijas kopienai. Pēc ilgstošas ​​​​neuzticības demokrātisko reformu ceļā Moldova ir apņēmusies ievērot Eiropas attīstības modeli, kurā ES kļūst par Moldovas galveno ekonomikas un attīstības partneri. Gadu gaitā ģeopolitiskā sastāvdaļa veiksmīgi

Shota Gvineria: Hibrīda izaicinājumi eiroatlantiskajai drošībai

Viens no mūsdienu drošības vides noteicošajiem faktoriem ir orientēšanas centieni plašu mūsdienu drošības apdraudējumu klāstā. 21. gadsimtā eiroatlantiskās drošības kopiena ir meklējusi krīzes, konflikta un kara īstās būtības definīciju. Gandrīz katrā rakstā par mūsdienu drošības terminoloģiju, tostarp šajā rakstā citētajos, ir frāze – "nav vispārpiemērotas

Informācijas drošība Latvijas austrumu pierobežas reģionos

Laika posmā no 2021. gada 30. novembra līdz 31. decembrim tika realizēts projekts #DrošaRobeža. To īstenoja Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Valsts kanceleju. Projektu veidoja 2 nozīmīgas daļas – 8 darbnīcas un informatīvā kampaņa tradicionālajos un sociālajos medijos. Informatīvā kampaņa

Viljars Vēbels: Vai krievvalodīgie Baltijas valstu iedzīvotāji ir īpaši jūtīgi pret Krievijas dezinformāciju un viltus ziņām?

Rakstā aplūkota atsevišķu sabiedrības grupu neaizsargātība pret Krievijas dezinformācijas un viltus ziņu kampaņām, kā arī izvērtētas iespējas tam pretoties. Rakstā galvenā uzmanība pievērsta piecām tematiskām naratīvu kategorijām, kas saistītas ar Rietumiem, NATO, Krieviju, pārvaldību un nacionālismu. Pētījums atklāj, ka visās šajās kategorijās krievvalodīgie Igaunijā un Latvijā

Džūliens Lindlijs-Frenčs: Citius, Altius, Fortius? Afganistāna, NATO 2030 un 2022. gada stratēģiskais koncepts

Sakāve Afganistānā ir radījusi izaicinājumu NATO 2030 un atklājusi, iespējams, visspēcīgāko “ieroci”, ar kuru aliansei ir jāpārbruņojas – savstarpēju uzticību. Notikumiem Afganistānā būs būtiska ietekme uz 2022. gada NATO Stratēģisko Koncepciju un NATO 2030. gada plānu. Ņemot vērā sakāvi Afganistānā un draudus un izaicinājumus, ko NATO

Žaneta Ozoliņa: Eiropas Savienības stratēģiskā autonomija: praktisks risniājums vai verbālas ambīcijas?

Bieži lietotais jēdziens “stratēģiskā autonomija” noteikti ir daļa no Eiropas Savienības (ES) politiskā diskursa retorikas, par kuru pēdējos gados lauzti šķēpi. Kopš 2016. gada, kad dalībvalstis pieņēma ES Globālās stratēģijas dokumentu, Eiropai nācies saskarties ar daudzām bezprecedenta problēmām un draudiem: nekontrolētu migrāciju, terorismu, konfliktiem kaimiņu

Aliaksejs Kažarskis: Baltkrievija un ES pēc 2020. gada atmodas: ierobežoti manevri?

2020. gadā Baltkrievijā notika vēl nebijušas pārmaiņas. Pēc pierādījumiem par krāpšanu prezidenta vēlēšanu laikā augustā un pret protestētājiem vērsto nežēlīgo apspiešanu, kas ietvēra vardarbīgus nāves gadījumus un spīdzināšanu, Baltkrievijas pilsoniskā sabiedrība atrada jaunus iekšējās mobilizācijas un veidus, kā rezultātā simtiem tūkstošu cilvēku devās ielās. Masu

Ramina Shut and Dr. Oksana Manchulenko: ASV-Ukrainas attiecības jaunās administrācijas kontekstā: kas sagaidāms?

ASV ir globāla lielvara, un būtu kļūdaini to saukt par nenovērtētu. Pat bez ļaunprātīgas demokrātiskās sistēmas izmantošanas Amerikas Savienoto valstu (ASV) prezidents ieņem lomu, kā centrālais individuālais aktors ne vien ASV, bet arī visas starptautiskās sistēmas ietvaros.Nav pārsteigums, ka prezidenta vēlēšanas nāk smagi un ar pārsteigumiem, pievēršot sev visas

Džūliens Lindlijs-Frenčs: COVID-19, Eiropas aizsardzība un Rīgas tests

Kāda ir COVID-19 ietekme uz sabiedroto aizstāvību Rīgai? Vairākās Eiropas valstīs aizsardzības budžets, visticamāk, tiks samazināts, lai samaksātu par “cilvēku” (veselības) aizsardzību, vēl  vairāk palielināsies plaisa starp sabiedroto aizsardzību, atturēšanu un draudiem, turpmāka Eiropas atkāpšanās no esošajām aizsardzības saistībām saasinās transatlantisko spriedzi jautājumā par sloga