Sievietes un drošība

nato_vertical

Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) “Sievietes, miers un drošība” programmas ietvaros, ar diskusiju sāka savu pirmo iniciatīvu Rīgas konferencē 2020. Gadu vēlāk – 2021. gadā – ir izveidotas dažādas iniciatīvas LATO vārdā, tai skaitā, plānotas publikācijas un dokumentālā filma. 2022. gadā Rīgas konference turpina iedziļināties tematikā ar īpaši veltītu paneļdiskusiju, bet projekta virzītājas pulcē jaunās līderes mentoringa programmā.

 

Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas “Sievietes, miers un drošība” programma nodrošina pamatu ilgtspējīgam mieram globālās krīzes apstākļos. To veicina drosmīga sieviešu kustība, kas nebaidās pārkāpt stereotipus un robežas. Tomēr, lai gan darba kārtībā ir spēcīgs atbalsts no valdībām visā pasaulē, šis atbalsts nav radījis iespēju patstāvīgi īstenot programmu pasaulē, tai skaitā, arī Latvijā un Baltijā.

 

Sabiedrības zināšanas par sieviešu nozīmi, vadību un ietekmi aizsardzības, militārajā un drošības nozarē ir diezgan minimālas, un viņu loma aizsardzības jomā  bieži netiek ņemta vērā. Tāpēc LATO ir iesaistījies vairāku iniciatīvu izstrādē, kuru galvenais mērķis ir palielināt sabiedrības informētību un izpratni par sievietēm aizsardzības, militārajā un drošības jomā.

 

Mentoringa programma

Plašas sabiedrības zināšanas par iesaistīto sieviešu nozīmi, vadību un ietekmi drošības un ārlietu nozarē ir diezgan minimālas, un sieviešu loma aizsardzības jomā bieži tiek ignorēta. Šie faktori rada vairākus izaicinājumus jaunām sievietēm, kuras vēlas strādāt minētajās nozarēs. LATO Mentoringa programma cenšas rast risinājumus šīm problēmām, nodrošinot atbalstošu mentoru kopienu rokas stiepiena attālumā.

 

Programma ir paredzēta jaunām profesionālēm, iepazīstinot dalībnieces ar vairākām augsti vērtētām, augstus sasniegumu, reputāciju ieguvušām sievietēm aizsardzības un drošības nozarē. Apvienojot jau esošās un nākotnes līderes, programma veicinās abpusēju sapratni un atbalstu, kā arī radīs līdzīgi domājošu cilvēku kopienu, ko iecerēts saglabāt ilgtermiņā.

 

Programma sastāvēs no mācību sesijām, diskusijām, kā arī individuālām konsultācijām ar mentorēm.

 

Jaunās profesionāles, kas nesen uzsākušas vai plāno uzsākt savu karjeru drošības un aizsardzības nozarēs, ir aicinātas pieteikties dalībai programmā līdz 3. oktobrim, sūtot savu CV un motivācijas vēstuli uz [email protected]. Vērtējot tiks ņemta vērā izvēlēto dalībnieču motivācija, profesionālā interese un karjeras mērķi, lai piemeklētu katrai visatbilstošāko mentori. Vietu skaits programmā ir ierobežots.

 

Izveidojot šo mentoringa programmu, LATO ne tikai veicina jaunu sieviešu – profesionāļu izaugsmi, bet arī vairo izpratni par šāda atbalsta nepieciešamību dažādos līmeņos drošības un ārlietu nozarē.

 

Mentoringa programma tapusi ar Vācijas vēstniecības Rīgā un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu.

 

LATO iniciatīvai “Sievietes, miers un drošība” ir trīs mērķi:

1. Veicināt LATO mērķu sasniegšanu un informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar aizsardzības, militārajiem un drošības aspektiem, kurus ietekmē sievietes. Tas sasniedzams, rīkojot publiskas diskusijas un informatīvas kampaņas, piemēram, īstenojot plānoto dokumentālo filmu.

2. Sniegt atbalstu sievietēm profesionālās karjeras sākumā, veidojot karjeras pamatus un kontaktus aizsardzības, militārajā un drošības jomā.

3. Augstā līmenī veidot akadēmisko diskursu par jautājumiem, kas saistīti ar programmas “Sievietes, miers un drošība” tematiku un sniegt ieteikumus pilnībā iekļaujošas politikas izstrādei saistībā ar sievietēm – profesionālēm aizsardzības, militārajā un drošības jomām.

Programma “Sievietes, Miers, Drošība” 2023. gadā

LATO “Sievietes, miers un drošība” programmas ietvaros 2023. gada augustā uzsāka projektu “WPS Mentoringa programma”. Mentoringa programma jaunajām profesionālēm, kas norisinājās no 2023. gada oktobra līdz decembrim. Tajā programmas dalībniecēm bija iespēja ne tikai aktīvi mijiedarboties ar mentorēm, bet arī piedalīties vairākās specializētās lekcijās, piemēram., par kiberdrošību, cilvēktiesībām, ciņu pret vardarbību u.tml. Tāpat arī notika vairāki tīklošanās pasākumi un neformālas sarunas. Piemēram, mentoringa programmas dalībniecēm tika piedāvāta iespēja piedalīties Lolitas Čigānes grāmatas “Sieviete politikā” specializētā atvēršanas pasākumā Francijas vēstniecībā. Savukārt ar Kanādas vēstniecības atbalstu tika organizēta diskusija Kanādas bruņoto spēku ģenerālleitnanti Dženija Karignanu. Mentoringa programmu atbalstīja Vācijas vēstniecība Latvijā un LR Ārlietu ministrija.

 

Vēl viena nozīmīga projekta sastāvdaļa bija specializētie sarunu vešanas kursi Baltijas valstu jaunajām profesionālēm. Tajos Klingendael institūta speciālistes vadībā 2023. gada decembrī jaunajām profesionālēm bija iespēja apgūt specifisku zināšanu un prasmju kopumu veiksmīgu sarunu vešanai un savas pozīcijas aizstāvēšanai. Saskaņā ar atsauksmēm, jaunās profesionāles jau aktīvi un sekmīgi pielieto kursu laikā iegūtās zināšanas savā ikdienas profesionālajā darbībā.

 

Trešā aktivitāte programmas “Sievietes, miers un drošība” programmas ietvarā 2023. gadā bija informācijas kampaņa par sieviešu līdztiesības jautājumiem drošības domēnā. Informācijas kampaņā tika radīti un sociālajos medijos izplatīti specializēti materiāli par šo tēmu. Ar sponsorēto saturu tādos sociālajos medijos kā Facebook, Twitter un Instragram šie materiāli tika izplatīti plašākai auditorijai Latvijā.

“Sievietes, miers un drošība” tematika tiek integēta LATO, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas kopīgi organizētajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konference. Kopš 2020. gada šai tēmai tiek veltīti Rīgas konferences blakus pasākumi.

Rīgas konferences 2020 blakus pasākums “Sievietes, miers un drošība”

Diskusijas dalībnieki:

Žaklīna O’Nīla, Kanādas vēstniece sieviešu, miera un drošības jautājumos;

Klēra Hačinsone, Īpašā pārstāve sieviešu, miera un drošības jautājumos NATO;

Kaspars Ozoliņš, Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītājs;

Arvo Antons, ANO Drošības padomes lietu koordinatora vietnieks;

Moderatore:

Prof. Žaneta Ozoliņa, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja

NATO atzīst, ka konfliktiem ir nesamērīga ietekme uz sievietēm un meitenēm, ka sievietēm ir būtiska loma miera un drošības nodrošināšanā un ka ir svarīgi iekļaut dzimumu līdztiesības perspektīvu visos alianses pasākumos. 2018. gadā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja pārskatīto Sieviešu, miera un drošības (WPS) politiku, kurā ieviesti integrācijas, iekļaušanas un neiazskaramības principi.

Kanādas valdība ir demonstrējusi spēcīgu vadību un uzkrājusi lielu pieredzi, īstenojot šo politiku praksē. Viņu pieredze ir ļoti noderīga citām valstīm, kas sāk ieviest politiku. Daži no svarīgākajiem jautājumiem ir ļoti praktiska rakstura, gatavojoties dažām jau identificētajām galvenajām problēmām un to, kā tās pārvarēt.

Rīgas konferences 2020 ietvaros šīs diskusijas mērķis bija uzsākt šo svarīgo diskusiju Latvijā, vienlaikus ņemot Kanādu par apņēmīgu paraugu un labas prakses piemēru.

Rīgas konferences 2023 blakus pasākums “Iespējot sieviešu līderību trauksmainos kara laikos”

Diskusijas dalībnieki:

Irene Fellin, NATO īpašā pārstāve sieviešu, miera un drošības jautājumos (tiešsaistē)

Ģenerālmajore Jette Albinus, Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiere
John Barter, Globsec viceprezidents

Moderators: Andrejs Pildegovičs, pilnvarotais vēstnieks globālo un daudzpusējo attiecību jautājumos.

Krievijas brutālais karš pret Ukrainu ir izraisījis dziļas pārmaiņas sieviešu un meiteņu dzīvē. Tas ir radījis virkni sāpīgu izaicinājumu, taču tajā pašā laikā sieviešu izturība un viņu līderība ir konsekventi parādījusies kā spēka, apņēmības un cerības balsti. Sieviešu klātbūtne un vadošā loma militārajās institūcijās, pārvaldē un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvās ir palielinājusies un izpaudusies dažādos veidos. Sievietes var dot iespēju citām sievietēm rīkoties pozitīvi un uzņemties vadību. No frontes aktīvisma līdz miera veidošanai, no humānās palīdzības līdz politiskai vadībai – kara laikā sievietes ir nepārtraukti demonstrējušas savas spējas vadīt ar žēlastību un izturību. Ar kādām problēmām sievietes saskaras kara plosītā vidē un kā viņas var izmantot savas prasmes un tīklus, lai radītu pozitīvas pārmaiņas? Kādas ir mācības, ko mēs varam mācīties no kara sarežģītības? Kā sievietes var kļūt par miera un progresa katalizatorēm vissarežģītākajos apstākļos?

Rīgas konferences 2021 blakus pasākums “Pēckonflikta atjaunošana un noturības veidošana: Kāda ir sieviešu loma?”

Diskusijas dalībnieki:

Kevins Rekss, Kanādas vēstnieks Baltijas valstīs;

Sarai Aharoni, lektore Ben Guriona universitātē Negevā, Izraēlā;

Lena Lastivka-Mokrenčuka, preses virsniece, operatīvā pavēlniecība “Ziemeļi”, Ukraina

Pašreizējo starptautisko sistēmu varētu raksturot kā konfliktu un pēckonfliktu pasauli. Saskaņā ar Globālā miera indeksa 2021 datiem vidējais globālā miera līmenis ir pasliktinājies. To jo īpaši var teikt par sabiedrībām, kas cietušas no dažāda veida un līmeņa vardarbības, iznīcināšanas, spīdzināšanas, nežēlības un trūkuma. Palielinās visu grupu un indivīdu līdzdalība stabilitātes un drošības atjaunošanā.

Sievietes konfliktos ir gan dalībnieces, gan upuri. Var konstatēt, ka sieviešu vadošajai lomai pēckonflikta atjaunošanas procesā ir izšķiroša nozīme ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā attīstībā. Tomēr praksē šīs vispārpieņemtās zināšanas ir atstātas novārtā.

Kāda ir uzkrātā prakse sieviešu līdzdalības jomā konfliktu zonās, piemēram, Austrumukrainā, Sīrijā, Afganistānā? Kādi ir galvenie izaicinājumi un riski? Kādi galvenie soļi būtu jāveic, lai atbalstītu ne tikai sieviešu lomas atzīšanu, bet drīzāk praktisku pilnvarošanu konflikta un pēckonflikta zonās, lai veidotu arvien miermīlīgākas, demokrātiskākas un ekonomiski attīstītākas un ilgtspējīgākas sabiedrības?

Rīgas konferences 2023 blakus pasākums “Lauzt barjeras: Sievietes kaujas laukā – Dzimumu līdztiesības ietekme un izaicinājumi karadarbībā”

Diskusijas dalībnieki:

Ģenerālleitnante Frances Allen, Aizsardzības štāba priekšnieka vietniece, Kanāda

V.E. Rappaport Palgi , Izraēlas vēstniece Latvijā

Pulkvede Liudmyla Kulchytska, Ukrainas Drošības dienesta pulkvede

Vineta Kleine, NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja, Kijeva, Ukraina

Moderatore: Magdalena Jakubovska, Res Publica fonda viceprezidente un operāciju direktore.

Pašlaik vairāk nekā 50 000 sieviešu piedalās Ukrainas militārajos spēkos, reaģējot uz Krievijas iebrukumu, un daudzas no tām piedalās kaujas operācijās. Šis nežēlīgais Krievijas karš, kurā sievietēm ir nozīmīga loma Ukrainas tautas pretošanās kustībā, ir rosinājis mūs izpētīt problēmas, kas saistītas ar sieviešu integrāciju bruņotajos spēkos, un viņu mainīgo militāro lomu. Ar dzimumu integrāciju saistītie sarežģītie jautājumi rodas, jo arvien vairāk valstu atver durvis sievietēm dienēt dažādās militārās lomās: sieviešu militārajam dienestam labvēlīgas vides veicināšana, kā arī nepārtraukta likumdošanas un politikas pilnveidošana. Ir arī jautājums par to, kā dzimumu integrācija ietekmē militāro efektivitāti, tostarp fiziskos standartus; kā tas ietekmē vienību saliedētību un kaujas gatavību; problēmas, ar kurām sievietes saskaras, veidojot karjeru kaujas uzdevumu veikšanā, – kultūras aizspriedumi, uzmākšanās un nepieciešamība pēc apmācības, kas ņem vērā dzimumu līdztiesības aspektus. Kādas sistēmas var ieviest, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras bruņotajos spēkos dienošās sievietes? Kādas atziņas var gūt un kā mēs varam atzīt labāko praksi? Kas jādara, lai novērstu dzimumu atšķirības?

Foto: Karīna Miezāja

Foto: Karīna Miezāja

“Zemessargs” pielikums veltīts “Sievietes, miers un drošība” tematikai

Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Latvijas Avīzes pielikuma “Zemessargs” veidotājiem vasaras sākumā izdeva pielikumu, kas veltīts tēmai “Sievietes, miers un drošība”. Pielikumā uzmanība tika vērsta uz sievietēm, kas iestājušās zemessardzes rindās.

Pagaidām piedāvājam izlasīt rakstu no šī pielikuma šeitPēc kāda laika publicēsim iespēju izlasīt pilnu šī pielikuma saturu.