Sievietes un drošība

nato_vertical

Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) “Sievietes, miers un drošība” programmas ietvaros, ar diskusiju sāka savu pirmo iniciatīvu Rīgas konferencē 2020. Gadu vēlāk – 2021. gadā – ir izveidotas dažādas iniciatīvas LATO vārdā, tai skaitā, plānotas publikācijas un dokumentālā filma. 2022. gadā Rīgas konference turpina iedziļināties tematikā ar īpaši veltītu paneļdiskusiju, bet projekta virzītājas pulcē jaunās līderes mentoringa programmā.

 

Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas “Sievietes, miers un drošība” programma nodrošina pamatu ilgtspējīgam mieram globālās krīzes apstākļos. To veicina drosmīga sieviešu kustība, kas nebaidās pārkāpt stereotipus un robežas. Tomēr, lai gan darba kārtībā ir spēcīgs atbalsts no valdībām visā pasaulē, šis atbalsts nav radījis iespēju patstāvīgi īstenot programmu pasaulē, tai skaitā, arī Latvijā un Baltijā.

 

Sabiedrības zināšanas par sieviešu nozīmi, vadību un ietekmi aizsardzības, militārajā un drošības nozarē ir diezgan minimālas, un viņu loma aizsardzības jomā  bieži netiek ņemta vērā. Tāpēc LATO ir iesaistījies vairāku iniciatīvu izstrādē, kuru galvenais mērķis ir palielināt sabiedrības informētību un izpratni par sievietēm aizsardzības, militārajā un drošības jomā.

 

Mentoringa programma

Plašas sabiedrības zināšanas par iesaistīto sieviešu nozīmi, vadību un ietekmi drošības un ārlietu nozarē ir diezgan minimālas, un sieviešu loma aizsardzības jomā bieži tiek ignorēta. Šie faktori rada vairākus izaicinājumus jaunām sievietēm, kuras vēlas strādāt minētajās nozarēs. LATO Mentoringa programma cenšas rast risinājumus šīm problēmām, nodrošinot atbalstošu mentoru kopienu rokas stiepiena attālumā.

 

Programma ir paredzēta jaunām profesionālēm, iepazīstinot dalībnieces ar vairākām augsti vērtētām, augstus sasniegumu, reputāciju ieguvušām sievietēm aizsardzības un drošības nozarē. Apvienojot jau esošās un nākotnes līderes, programma veicinās abpusēju sapratni un atbalstu, kā arī radīs līdzīgi domājošu cilvēku kopienu, ko iecerēts saglabāt ilgtermiņā.

 

Programma sastāvēs no mācību sesijām, diskusijām, kā arī individuālām konsultācijām ar mentorēm. Iepazīt mentoru komandu var šeit.

 

Jaunās profesionāles, kas nesen uzsākušas vai plāno uzsākt savu karjeru drošības un aizsardzības nozarēs, ir aicinātas pieteikties dalībai programmā līdz 3. oktobrim, sūtot savu CV un motivācijas vēstuli uz [email protected]. Vērtējot tiks ņemta vērā izvēlēto dalībnieču motivācija, profesionālā interese un karjeras mērķi, lai piemeklētu katrai visatbilstošāko mentori. Vietu skaits programmā ir ierobežots.

 

Izveidojot šo mentoringa programmu, LATO ne tikai veicina jaunu sieviešu – profesionāļu izaugsmi, bet arī vairo izpratni par šāda atbalsta nepieciešamību dažādos līmeņos drošības un ārlietu nozarē.

 

Mentoringa programma tapusi ar Vācijas vēstniecības Rīgā un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu.

 

LATO iniciatīvai “Sievietes, miers un drošība” ir trīs mērķi:

1. Veicināt LATO mērķu sasniegšanu un informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar aizsardzības, militārajiem un drošības aspektiem, kurus ietekmē sievietes. Tas sasniedzams, rīkojot publiskas diskusijas un informatīvas kampaņas, piemēram, īstenojot plānoto dokumentālo filmu.

2. Sniegt atbalstu sievietēm profesionālās karjeras sākumā, veidojot karjeras pamatus un kontaktus aizsardzības, militārajā un drošības jomā.

3. Augstā līmenī veidot akadēmisko diskursu par jautājumiem, kas saistīti ar programmas “Sievietes, miers un drošība” tematiku un sniegt ieteikumus pilnībā iekļaujošas politikas izstrādei saistībā ar sievietēm – profesionālēm aizsardzības, militārajā un drošības jomām.

“Sievietes, miers un drošība” tematika tiek integēta LATO, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas kopīgi organizētajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konference. 2020. un 2021. gadā šai tēmai tika veltīti Rīgas konferences blakus pasākumi.

Rīgas konferences 2020 blakus pasākums “Sievietes, miers un drošība”

Diskusijas dalībnieki:

Žaklīna O’Nīla, Kanādas vēstniece sieviešu, miera un drošības jautājumos;

Klēra Hačinsone, Īpašā pārstāve sieviešu, miera un drošības jautājumos NATO;

Kaspars Ozoliņš, Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītājs;

Arvo Antons, ANO Drošības padomes lietu koordinatora vietnieks;

Moderatore:

Prof. Žaneta Ozoliņa, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja

NATO atzīst, ka konfliktiem ir nesamērīga ietekme uz sievietēm un meitenēm, ka sievietēm ir būtiska loma miera un drošības nodrošināšanā un ka ir svarīgi iekļaut dzimumu līdztiesības perspektīvu visos alianses pasākumos. 2018. gadā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja pārskatīto Sieviešu, miera un drošības (WPS) politiku, kurā ieviesti integrācijas, iekļaušanas un neiazskaramības principi.

Kanādas valdība ir demonstrējusi spēcīgu vadību un uzkrājusi lielu pieredzi, īstenojot šo politiku praksē. Viņu pieredze ir ļoti noderīga citām valstīm, kas sāk ieviest politiku. Daži no svarīgākajiem jautājumiem ir ļoti praktiska rakstura, gatavojoties dažām jau identificētajām galvenajām problēmām un to, kā tās pārvarēt.

Rīgas konferences 2020 ietvaros šīs diskusijas mērķis bija uzsākt šo svarīgo diskusiju Latvijā, vienlaikus ņemot Kanādu par apņēmīgu paraugu un labas prakses piemēru.

Rīgas konferences 2021 blakus pasākums “Pēckonflikta atjaunošana un noturības veidošana: Kāda ir sieviešu loma?”

Diskusijas dalībnieki:

Kevins Rekss, Kanādas vēstnieks Baltijas valstīs;

Sarai Aharoni, lektore Ben Guriona universitātē Negevā, Izraēlā;

Lena Lastivka-Mokrenčuka, preses virsniece, operatīvā pavēlniecība “Ziemeļi”, Ukraina

Pašreizējo starptautisko sistēmu varētu raksturot kā konfliktu un pēckonfliktu pasauli. Saskaņā ar Globālā miera indeksa 2021 datiem vidējais globālā miera līmenis ir pasliktinājies. To jo īpaši var teikt par sabiedrībām, kas cietušas no dažāda veida un līmeņa vardarbības, iznīcināšanas, spīdzināšanas, nežēlības un trūkuma. Palielinās visu grupu un indivīdu līdzdalība stabilitātes un drošības atjaunošanā.

Sievietes konfliktos ir gan dalībnieces, gan upuri. Var konstatēt, ka sieviešu vadošajai lomai pēckonflikta atjaunošanas procesā ir izšķiroša nozīme ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā attīstībā. Tomēr praksē šīs vispārpieņemtās zināšanas ir atstātas novārtā.

Kāda ir uzkrātā prakse sieviešu līdzdalības jomā konfliktu zonās, piemēram, Austrumukrainā, Sīrijā, Afganistānā? Kādi ir galvenie izaicinājumi un riski? Kādi galvenie soļi būtu jāveic, lai atbalstītu ne tikai sieviešu lomas atzīšanu, bet drīzāk praktisku pilnvarošanu konflikta un pēckonflikta zonās, lai veidotu arvien miermīlīgākas, demokrātiskākas un ekonomiski attīstītākas un ilgtspējīgākas sabiedrības?

Foto: Karīna Miezāja

Foto: Karīna Miezāja

“Zemessargs” pielikums veltīts “Sievietes, miers un drošība” tematikai

Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Latvijas Avīzes pielikuma “Zemessargs” veidotājiem vasaras sākumā izdeva pielikumu, kas veltīts tēmai “Sievietes, miers un drošība”. Pielikumā uzmanība tika vērsta uz sievietēm, kas iestājušās zemessardzes rindās.

Pagaidām piedāvājam izlasīt rakstu no šī pielikuma šeitPēc kāda laika publicēsim iespēju izlasīt pilnu šī pielikuma saturu.