LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa par pētījumu par visaptverošo valsts aizsardzību

LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa par pētījumu par visaptverošo valsts aizsardzību

“Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu var bremzēt vairāki faktori, tostarp reģionu iedzīvotāju atsvešinātība no galvaspilsētas, uzticēšanās trūkums politiķiem un atšķirīgs potenciālo draudu raksturojums”. Veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri savā ziņā ir oriģināla pieeja drošības uztveres pētniecībā, kas cenšas iedziļināties argumentos, kāpēc cilvēki tā domā, jo iepriekšējie pētījumi par līdzīgiem tematiem vairāk uzskatāmi par socioloģiskām aptaujām, bez “iedziļināšanās argumentos, kāpēc cilvēki domā tā un ne citādāk”.

Lai tiktu veicināta katra indivīda atbildība, tai skaitā arī visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā, Ž. Ozoliņa norāda – būtiski stiprināt attiecības starp Latvijas galvaspilsētu un reģioniem. “Šī doma izskanēja arī fokusa grupu intervijās ar vietējiem iedzīvotājiem. Daļa no viņiem teica – ko jūs mums prasāt par ārēju apdraudējumu, mūs jau pat Rīgā neviens nedzird. Otrkārt, ir svarīgi veicināt cilvēku līdzdalību, te domājot ne tik daudz dalību politiskajās partijās, bet citās uz brīvprātības principa balstītās kustībās. Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm nav attīstītas kopienu tradīcijas. Un šī kopā darīšana jau ir arī visaptverošas aizsardzības sistēmas pamatā, kurā svarīgs ir gan kontaktu, gan cilvēku tīkls. Tāpēc jāattīsta t.s. tīklošanās un jauni komunikācijas veidi, kā ar cilvēkiem runāt par drošību un aizsardzību, un tam vajadzīga kompleksa pieeja,” secina Ž. Ozoliņa.

Pilno rakstu par pētījumu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājas Žanetas Ozoliņas komentāriem lasi šeit:

https://www.sargs.lv/lv/sabiedriba/2020-03-13/petijums-atklaj-klupsanas-akmenus-visaptverosas-valsts-aizsardzibas-ieviesana?fbclid=IwAR2tRzQ6XL_0TBQ37SyBSTcRml3_c3IQZi–XyUBGrKmIpe6152QFuqHhqo

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija