Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (North Atlantic Treaty Organisation - NATO) ir vienīgā drošības un aizsardzības alianse, kurā apvienojušās 28 Eiropas un Ziemeļamerikas valstis.

Šīs valstis tiekas, lai konsultētos un sadarbotos drošības un aizsardzības jomā. Šādā ziņā NATO ir unikāla saikne šo divu kontinentu politiskās un drošības sadarbības veidošanai.

AR KO NODARBOJAS NATO?

Vašingtonas līgums nosaka, ka NATO galvenais un nemainīgais mērķis ir Alianses dalībvalstu brīvības un drošības garantēšana politiskiem un militāriem līdzekļiem. Jau kopš NATO izveidošanas 1949. gadā tā ir nodrošinājusi dalībvalstu kolektīvo aizsardzību. Vienlaicīgi NATO ir nozīmīgs konsultāciju forums dalībvalstu drošības jautājumos, kā arī miera un stabilitātes pīlārs eiroatlantiskajā telpā. Alianse veicina konsultēšanos un sadarbību arī ar valstīm, kas nav NATO sastāvā, par plašiem, ar drošību saistītiem jautājumiem, piemēram, aizsardzības reforma un miera nodrošināšana.

Ar diskusiju un partnerattiecību palīdzību NATO sniedz savu ieguldījumu konfliktu novēršanā dalībvalstīs un ārpus to robežām. Tā atbalsta demokrātiskas vērtības un ir apņemšanās pilna risināt strīdus mierīgā ceļā. Taču, ja demokrātiskie centieni cieš neveiksmi, NATO rīcībā ir militārie līdzekļi, kas nepieciešami, lai veiktu krīzes vadības un miera nodrošināšanas operācijas pašas spēkiem vai arī sadarbībā ar citām valstīm un starptautiskām institūcijām.

KĀ DARBOJAS NATO?

Katrai dalībvalstij NATO politiskajā štābā Briselē ir sava pastāvīgā delegācija. To vada vēstnieks, kas pārstāv savu valsti Alianses konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesos.

Ziemeļatlantijas Padome ir organizācijas vissvarīgākā lemjošā institūcija. Tā sanāk kopā dažādos līmeņos un to vada NATO ģenerālsekretārs, kas palīdz dalībvalstīm vienoties par galvenajiem jautājumiem.

Visi lēmumi NATO komitejās tiek pieņemti vienprātīgi. Tādējādi “NATO lēmums” ir visu dalībvalstu gribas izpausme.

NATO ir ļoti nelieli pastāvīgi militārie spēki, kas pieder pašai organizācijai. Kad operācija tiek akceptēta Ziemeļatlantijas Padomē, dalībvalstis brīvprātīgi piešķir tai militāros spēkus. Līdz ar misijas pabeigšanu, šie spēki atgriežas savās mājas valstīs.

Militārās komandvadības uzdevums ir koordinēt un veikt šīs operācijas. Šī struktūra sastāv no štābiem un bāzēm, kas atrodas dažādās valstīs.

NATO ikdienas pasākumi, civilās un militārās struktūras tiek finansētas no kopīgiem budžetiem , kuros katra dalībvalsts izdara iemaksas saskaņā ar akceptētu dalīto iemaksu formulu.