Rīgas konferences 2009 atklāšanas diskusijā „Atgūšanās no ekonomiskās lejupslīdes Baltijā – kas notiks tālāk” piedalījās Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis; Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis; Igaunijas Bankas vadītāja vietnieks Martens Ross (Märten Ross); laikraksta „The Economist” Centrālās un Austrumeiropas korespondents Edvards Lūkass (Edward Lucas); Baltijas starptautiskās ekonomikas centra pārstāvis Dr.Vjačeslavs Dombrovskis. Diskusiju vadīja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā pārstāvis Dr. Roberts Ķīlis.

Diskusijā uzmanība tika pievērsta Baltijai, kā reģionam, kurā atklāti redzamas pasaules ekonomiskās lejupslīdes ietekme. Latvija šajā mainīgajā vidē ir ļoti spēcīgi cietusi, tomēr pašlaik redzamie indikatori liek cerēt, ka situācija stabilizējas. Ekonomiskā krīze ir parādījusi nepieciešamību pēc reformām. Latvijā tās tiek īstenotas reformējot valsts pārvaldi, mainot nodokļu politiku, samazinot valsts budžetu un pārveidojot veselības aizsardzības sistēmu. Reformēšanas procesā Latvija turpinās pildīt tās starptautiskās saistības, piemēram, netiks samazināta Latvijas iesaiste Afganistānas atjaunošanas procesā.

Arī Igaunijā krīzes sekas kļūst aizvien redzamākas, kā tas jau tika prognozēts ekonomiskās krīzes sākumposmā, tomēr šis nav brīdis, lai novērstos no izvēlētā attīstības ceļa – integrācijai Eiropas kopīgajā tirgū un ciešas saites ar Ziemeļvalstu finansu sektoru.

Latvijas un Igaunijas pārstāvji akcentēja abu valstu mērķus pievienoties Eirozonai, Igaunijai veicot pāreju uz vienoto valūtu 2011. gadā, bet Latvijai 2012. gadā. Pozitīvu impulsu dotu „ceļa karšu” ieviešana valstīm, kas vēlas pievienoties Eirozonai.

Daži diskusijas dalībnieki aicināja vērst uzmanību uz neizmantotajām iespējām, ko ir radījusi ekonomiskā krīze. Krīzes laiks ir jāizmanto, lai īstenotu dziļas strukturālās reformas. Ir svarīgi savlaicīgi un precīzi īstenot nepieciešamās reformas, jo kavēšanās var radīt negatīvas sekas. Tika uzsvērta transporta un enerģētikas jomu cieša saistība ar Baltijas valstu drošības jautājumu. Ja tiek veiktas izmaiņas nodokļu politikā, tām ir jābūt līdzsvarotām. Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstīm jāseko līdz situācijai sociālajā jomā, iespēju robežās aizstāvot bez darba palikušos un veicinot izglītību.

24.oktobrī, Rīgas konferences 2009 ietvaros tika turpinātas starptautisko ekspertu un valstu pārstāvju diskusijas par pasaules ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz starptautisko drošību. 24.oktobra rīta diskusijā „Stratēģiskās drošības apliecinājums Ziemeļeiropā” piedalījās Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Paets (Urmas Paet), Luksemburgas Ministru prezidenta vietnieks un ārlietu un imigrācijas ministrs Žans Asselborns (Jean Asselborn), ASV Vācijas Māršala fonda Briseles Transatlantiskā centra izpilddirektors Dr. Ronalds D.Asmus (Roland D. Asmus), Zviedrijas Aizsardzības izpētes aģentūras vecākais pētnieks Dr. Roberts Dalšo (Robert Dalsjö). Diskusiju vadīja Dānijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Pertti L. Joenniemi (Pertti L. Joenniemi).

Diskusijas dalībnieki pārrunāja jaunos drošības izaicinājumus ar kuriem Ziemeļeiropai jāsaskaras ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Ņemot vērā ekonomiskās krīzes ietekmi, diskusijas fokusā bija drošības ekonomiskā dimensija. Dalībnieki atzina ciešo sadarbību, kas pastāv Baltijas un Ziemeļvalstu starpā. Viedokļi dalījās par to, vai krīzes apstākļos šī sadarbība būtu saglabājama pašreizējā līmenī, vai nepieciešams sadarbību padarīt ciešāku. Ziemeļeiropas reģionam būtu jākļūst redzamākam dažāda līmeņa starptautiskajās organizācijās, īpaši izceļot reģiona atpazīstamību G20 procesā. Dalībnieki atzīmēja topošās ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nozīmi, kas atvieglos finansu un darba spēka kustību Ziemeļeiropas reģionā.
Attiecībā uz drošību, tās militārajā izpausmē, situācija reģionā esot laba, lai gan izskanēja nepieciešamība NATO Jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādes ietvaros stiprināt Vašingtonas līguma 5.paragrāfu. Lai garantētu vēl augstāku drošības līmeni, Ziemeļeiropai jāņem vērā arī jaunie draudi – enerģētikas, finanšu un kiberdrošība. Svarīgs elements drošībai reģionā ir NATO un ASV loma.

Diskusiju panelī, kas bija veltīts Melnās jūras reģionam – „Mainot Eiropas robežas: jaunā drošības paradigma Melnās jūras reģionā” piedalījās Gruzijas Prezidenta padomniece Nacionālās drošības jautājumos un Nacionālās drošības padomes sekretāre Eka Tkešelašvili (Eka Tkeshelashvili), Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā Pīters Semnebijs (Peter Semneby), Ukrainas vēstnieks Krievijā un Ukrainas Nacionālās drošības padomes pirmais vicesekretārs Kostiantinīns Griščenko (Kostyantyn Gryshchenko), Amerikas Savienoto Valstu vēstniece Latvijā Džūdita G. Gārbere (Judith G. Garber), Moldovas Parlamenta loceklis Andrejs Popovs (Andrei Popov). Diskusiju vadīja Latvijas universitātes Politikas zinātnes katedras profesore un Latvijas aizsardzības ministra padomniece Dr. Rasma Kārkliņa.

Diskusijas ietvaros tika skatīti jaunie drošības izaicinājumi Melnās jūras reģionā. 2008.gada 8.augusta notikumi parādīja Krievijas, kā reģionālās lielvaras, spēju vienpusēji mainīt robežas un spēka sadalījumu. Šāda rīcība ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Ne tikai Gruzija, bet arī Ukraina ir cietusi no robežu pārskatīšanas – Krievija ir de facto mainījusi jūras robežas ar Ukrainu. Šī rīcība liecina, ka Krievija tiecas pārveidot Melno jūru par ekskluzīvu Krievijas ietekmes zonu. Rietumiem būtu jāņem vērā šis apdraudējums pārējām Melnās jūras reģiona valstīm. Tika atzīts, ka ES Austrumu partnerība varētu kalpot par instrumentu stabilizācijai, attīstībai un integrācijai ar Eiropas tirgū. Eiropas Savienībai būtu aktīvāk jāstrādā ar valstīm, kurām ir vēlme pēc šīs sadarbības. Ekonomiskās sadarbības un valstu centienu atbalstīšana sekmēs stabilitātes un demokrātijas izplatību. Uzmanība ne tik ļoti jāpievērš drošības militārajam aspektam, cik politiskajai, ekonomiskajai un cita veida drošībai.

Diskusijā „NATO Jaunās Stratēģiskās koncepcijas pamati” piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Atlantijas Padomes Stratēģiskās padomdevēju grupas loceklis un Nīderlandes Karaliskās militārās akadēmijas pārstāvis Dr. Džuliāns Lindlijs-Frenčs (Julian Lindley-French), ES, NATO un Eiropas sadarbības vecākais viceprezidents un Thales grupas dalībnieks Dr. Edgars Baklijs (Edgar Buckley), Deloitte Consulting direktors, bijušais NATO Ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības investīciju jautājumos Maršals S. Billingslea (Marshall S. Billingslea); Vācijas armijas pārstāvis, atvaļinātais brigādes ģenerālis  Brģen. Dr. Klaus Vitmans (Klaus Wittmann). Diskusiju vadīja NATO Jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādes grupas pārstāvis Aivis Ronis.

Diskusijā tika pārrunātas NATO Jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādes process un tā iespējamais rezultāts. Diskusijā izskanēja, ka jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija būs pilnīgi jauns dokuments, jo taps mūsdienu globālās pasaules kontekstā. Dokumentā ir jāatspoguļo kolektīvās aizsardzības centrālā vieta, atturēšanas politika, kuru nodrošina konvencionālie un kodolieroči, jābūt uzsvaram uz NATO sadarbību ar partnervalstīm. Viens no dalībniekiem minēja, ka Jaunajai Stratēģiskajai koncepcijai jābūt sava veida „sociālajam līgumam”, kas noslēgts nevis starp valstīm, to līderiem, bet tautām. Dokumentā iekļautajam jābūt saskaņotam ar organizācijas iespējām un pieejamajiem resursiem, uzsverot nepieciešamību pēc dalītiem riskiem un dalītas iesaistes. Izskanēja piedāvājums palielināt NATO Ģenerālsekretāra pilnvaras, kas būtu nepieciešams NATO darbības efektivitātes uzlabošanai.

Konferences noslēguma diskusijā „Transatlantiskā dienas kārtība 2010 – skats no Baltijas” piedalījās trīs Baltijas valstu Valsts prezidenti: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves), Lietuvas prezidente Dalija Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė). Diskusiju vadīja ASV Vācijas Māršala fonda prezidents Kregs Kenedijs (Craig Kennedy).

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra nepieciešamību veicināt uzticību veidojošos pasākumus. Tika atzīmēta nepieciešamība stiprināt Baltijas valstu – ASV ekonomisko un militāro sadarbību. Šai sadarbībai ir jābūt vērstai uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Lietuvas Valsts prezidente Dalija Gribauskaite atzīmēja, ka reģions saskaras ar jauniem drošības izaicinājumiem. Tai pašā laikā tam ir jābūt gatavam tikt galā arī ar vecajiem drošības draudiem. Tika uzsvērts, ka Baltijas valstu drošība nedrīkst atšķirties no pārējo Alianses valstu drošības līmeņa. Igaunija prezidents Tomass Hendriks Ilvess atzīmēja, ka Baltijas valstu drošības deficīta jautājums ir atrisināts, kas ienes loģiskas korekcijas Baltijas valstu attiecībās ar pārējiem Alianses locekļiem.

Rīgas konferenci 2009 organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Baltijas – Melnās jūras aliansi, Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju. Konferenci atbalsta ASV Vācijas Māršala fonds, Konrāda Adenauera Fonds, Sorosa fonds – Latvija, Frīdriha Eberta fonds, ASV vēstniecība Latvijā, NATO. Konferences laikā Mercedes-Benz automobiļus nodrošina SIA “Domenikss” Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā.

Pirmā Rīgas konference notika 2006.gadā vienā laikā ar Rīgas NATO samitu, nodrošinot piemērotu forumu, kurā valstu vadošie politiķi, amatpersonas, akadēmiķi un komentētāji var kopīgi diskutēt par starptautiskās drošības jautājumiem. Kopš 2006.gada Rīgas konference ir kļuvusi par ikgadēju pasākumu gūstot starptautisku atzinību un iezīmējot Latviju pasaules kartē kā starptautisko politikas ekspertu un diplomātu tikšanās vietu.

Informācija par konferenci ir atrodama www.rigaconference.lv.

Konferencē piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves), Lietuvas prezidente Dalija Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė), Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Luksemburgas Ministru prezidenta vietnieks un ārlietu un imigrācijas ministrs Žans Asselborns (Jean Asselborn), Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Paets (Urmas Paet), Lietuvas ārlietu ministrs Vigaudas Ušackas (Vygaudas Ušackas), Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss (Miguel Angel Moratinos) ES Īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā Pīters Semnebijs (Peter Semneby), ASV Vācijas Māršala fonda prezidents Kregs Kenedijs (Craig Kennedy) un citas augsti stāvošas un starptautiski atzītas personas.

Konferences dalībnieki diskutēs par izaicinājumiem, ko valstu un reģionu drošībai ir radījusi pasaules ekonomiskā lejupslīde. Īpaša uzmanība tiks pievērsta transatlantiskajai telpai, konkrētāk aplūkojot Ziemeļeiropu, kā arī diskutējot par Melnās jūras reģiona jaunajiem drošības izaicinājumiem. Ekspertu uzmanības lokā būs arī transatlantisko institūciju attīstība, tai skaitā NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrāde. Savukārt 23. oktobra vakara diskusijas par Eiropas Savienības gāzes tirgu un Ukrainas ārpolitisko nostāju, kas balstīsies uz Chatham house principiem, ko atbalsta Frīdriha Eberta fonds, būs pieejamas tikai Rīgas konferences 2009 dalībniekiem.

Konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Baltijas – Melnās jūras aliansi, Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju. Konferenci atbalsta ASV Vācijas Māršala fonds, Konrāda Adenauera Fonds, Sorosa fonds – Latvija, ASV vēstniecība Latvijā, NATO. Konferences laikā Mercedes-Benz automobiļus nodrošina SIA “Domenikss” Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā.

Rīgas konference, kurā tiek skatīti Eiropas un transatlantiskās sabiedrības drošības un ārpolitikas jautājumi, Rīgā notiks jau ceturto gadu, tādējādi iezīmējot Latviju pasaules kartē kā starptautisko politikas ekspertu un diplomātu tikšanās vietu.

Konferences programma un izvērstāks dalībnieku saraksts pieejams Rīgas konferences 2009 mājas lapā - www.rigaconference.lv

Mediju akreditācijai iespējams pieteikties līdz 21.oktobrim pa e-pastu maris@lato.lv (kontaktpersona: Māris Cepurītis, “Rīgas konferences 2009″ mediju koordinators, tālrunis: 26362456).

Ieteikt draugiem.lv

Diskusijā piedalījās:

Toms Baumanis, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs

Sarmīte Ēlerte, Baltijas – Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja

Dr. Andris Sprūds, Latvijas ārpolitikas institūta direktora p.i.

Imants Lieģis, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs

Kaspars Ozoliņš, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors

Moderators: Prof. Dr. Žaneta Ozoliņa, Latvijas Universitātes, Sociālo zinātņu fakultātes Starptautisko attiecību profesore

Diskusijas ietvaros tika pārrunāti aktuālie notikumi Krievijas aizsardzības politikā, tai skaitā izmaiņas Krievijas normatīvajos aktos, kas paplašina spēka pielietošanas juridiskos pamatus, kā arī Krievijas organizētās militārās mācības Baltijas valstu pierobežā. Visi eksperti skatīja drošību tās plašākā kontekstā, atzīstot ne tikai militārās faktorus, bet arī nemilitāro faktoru ietekmi uz drošības situāciju. Krievijas gadījumā tās aktivitātes militārā jomā ir skatāmas gan kā ārpolitisks, gan iekšpolitisks instruments.

Latvijas drošība balstās tās sadarbībā ar transatlantisko kopienu, lai gan tik pat svarīga nozīme ir norisēm valsts iekšpolitikā un Latvijas spējai sekmīgi pārvarēt ekonomiskās krīzes radītos izaicinājumus.

Diskusijas kopsavilkums

Žaneta Ozoliņa izteica lielu prieku par to, ka pasākumu apmeklēja negaidīti daudz cilvēku, kas liecina par drošības tēmas aktualitāti. Viņa akcentēja, ka pēdējos gados starptautiskajā politikā ir iezīmējušās vairākas jaunas tendences. Tās ir saistītas ar Gruzijas-Krievijas konfliktu, jauno ASV prezidenta administrāciju, reģionālo varu nostiprināšanos un Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses svarīgas ir globālās tendences, kas liecina par izmaiņām starptautiskajā politikā, bet no otras puses būtiskas ir norises katrā konkrētā valstī. Savelkot kopā šīs makro un mikro tendences, var iegūt priekšstatu par situāciju starptautiskajā politikā.

Imants Lieģis izvirzīja domu, ka Krievijas aizsardzības politikas pamatos nav notikušas izmaiņas, bet izmaiņas ir skārušas Krievijas aizsardzības politikas realizāciju.

Krievijas aizsardzības politikas pamati ir palikuši nemainīgi, jo, piemēram, Krievijā joprojām valda uzskats, ka NATO ir nevis drošības veicinātājs, bet gan Krievijas ienaidnieks. Tāpēc Krievija bija un ir pret NATO paplašināšanos. Attiecībā uz NATO Krievija mērķis, kas bija redzams vēl pirms Latvijas iestāšanās NATO, ir maksimāli ietekmēt lēmumu pieņemšanu NATO neesot kā organizācijas dalībvalstij. Krievija joprojām tiecas šo mērķi sasniegt.

Attiecībā uz izmaiņām Krievijas aizsardzības politikas realizācijā – Krievijas 2008.gada 8.augusta iebrukums Gruzijā ar ieganstu aizstāvēt savu pilsoņu intereses skatāms kā bīstams precedents. Ir pieaugusi Krievijas gatavība demonstrēt spēku tiešā NATO pierobežā, piemēram, nesenās mācības Baltijas valstu tuvumā bija lielākās kopš PSRS sagruvuma. Šo mācību scenārijs skatāms kā politisks – Kaļiņigradas atbrīvošana ieņemot placdarmu NATO dalībvalstīs. Pieaug Krievijas atbalsts netradicionāliem instrumentiem – enerģētika, kiberuzbrukumi un tautiešu politika, lai gan NATO jaunā stratēģiskā koncepcija un arī izmaiņas ES drošības stratēģijā atzīst šos līdzekļus kā potenciālos draudus.

Kopumā Krievijas rīcība nav krasi ietekmējusi draudu analīzi Latvijā. Ir svarīgi turpināt sadarbību ar Krieviju. Ka labas un arī Latvijai izdevīgas sadarbības piemērs ir minama sadarbība nemilitāro preču eksportā uz Afganistānu caur Krievijas teritoriju. Svarīgi, ka Latvija jau 5 gadus ir NATO dalībvalsts un tik droša tā nekad agrāk nav bijusi.

I. Lieģis piekrita Vācijas Aizsardzības ministra Jozefa Junga (Dr. Franz Josef Jung) idejai, ka bez drošības nav brīvības. Latvijas drošība sākas tepat, Latvijā.

Kaspars Ozoliņš pievienojās domai, ka Latvijas drošība sākas pie mums pašiem. Tagad esam panākuši tādu drošības līmeni, kāds Latvijā nekad nav bijis. Latvija aizsardzības un ārlietu resoriem ir tērējusi mazāk nekā 2% no valsts budžeta, panākot valsts drošību. Nebūtu pareizs risinājums glābt valsti no ekonomiskās krīzes uz drošības rēķina, samazinot izdevumus aizsardzībai un ārlietām. Mēs īstenojām reformas pirms iestāšanās ES un NATO, bet mums tās jāturpina īstenot arī tagad. Ir jāevolucionē mūsu domāšanai un jābūt gataviem jaunajiem drošības izaicinājumiem. Mums jāturpina integrēties abās organizācijās un jāveicina sadarbība ar mūsu partneriem, tajā skaitā ar Krieviju. Jāatrod balanss šīm attiecībām, lai iegūtu gan Latvijas, gan starptautiskā drošība.

K.Ozoliņš uzsvēra, ka mūsu galvenais partneris drošības jautājumos ir ASV, kas palīdzējusi sasniegt mūsu ārpolitikas un drošības mērķus. Latvijas drošību jāstiprina divos virzienos: gan ar diplomātijas palīdzību stiprinot mūsu maigo varu (soft power), gan ar militārās sfēras veicināšanu, nostiprinot cieto varu (hard power).

Toms Baumanis secinājis, ka lielāks risks Latvijas drošībai ir nevis Krievijas militārie manevri blakus Baltijas valstu robežām, bet gan iespējamā lata devalvācija. Runājot par Latvijas drošību, nedrīkst aizmirst, ka jāsakārto arī Latvijas ekonomika. Latvijas politiskās vides kontekstā nav nekā svarīgāka par Latvijas valdības stabilitāti. Krievijā gaidāma turpmāka Krievijas iekšējās varas konsolidācija. Tas jāņem vērā, veidojot politisko dialogu ar Krieviju.

Militārajā sfērā satraukumu rada Krievijas militārie manevri, imitējot Kaļiņingradas reģiona atgūšanu un Baltijas valstu ieņemšanu. Pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma Krievija realizējusi uzbrukuma, nevis aizsardzības manevrus. Faktiski NATO kaimiņvalsts plāno militāro scenāriju kā ieņemt militāru placdarmu NATO valstīs. Var teikt, ka Krievija vienkārši spēlējas, bet var šo jautājumu skatīt nopietni un veikt pretdarbības. NATO militārās infrastruktūras klātbūtne Baltijas valstīs būtu izdevīga gan Latvijas drošībai, gan ekonomikai.

Kā izaicinājumu drošībai T.Baumanis minēja arī Latvijas sociālekonomisko situāciju. Jāņem vērā, ka mazinot līdzekļus aizsardzībai, tas atstās negatīvās sekas arī uz reģionu attīstību. Aizsardzības budžeta samazināšanai ir jānosaka robežas. Pie tālākas aizsardzības budžeta samazināšanas, mums jābūt gataviem atjaunot vispārējo militāro iesaukumu. Tas arī varētu būt risinājums, kas mazinātu sociālu spriedzi.

Krievijas iespējas starptautiskajā politikā ir saistītas ar spēju iziet no ekonomiskās krīzes. T.Baumanis ir pārliecināts, ka Krievija izies no krīzes ātrāk par daudzām ES valstīm. Līdz ar ekonomikas pieaugumu Eiropā, palielināsies pieprasījums pēc Krievijas energoresursiem, kas šai valstij dos papildus ienākumus.

Krievijas reālpolitika noteikti pastiprināsies, ietekmējot tās kaimiņvalstis. Mēs redzēsim aizvien lielāku Krievijas nepiekāpību Moldovas un Gruzijas konfliktu jautājumos. Krievija faktiski ir pārkāpusi Helsinku vienošanos par Eiropas robežu negrozāmību un uzskata, ka tai nekāda atbildība par šo faktu nav jānes.

Ir sagaidāma aktīvāka Krievijas energoresursu izmantošana ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Krievijas niķis iejaukties kaimiņvalstu iekšējās lietās ir fundamentāls un vēl pastiprināsies. Ja bērnībā kādam kaut ko atļauj, tad viņš domās, ka to var darīt visu mūžu. Krievija noteikti iejauksies Ukrainas iekšējās lietās. Mums ukraiņu tauta ir jāatbalsta, bet viņiem pašiem jātiek skaidrībā ar sevi. Notikumu attīstību Gruzijā un Moldovā ir grūti prognozēt. Jāņem vērā, ka pēdējos gados Krievija pastiprina bruņošanos un šī tendence tikai pieaugs.

Sarmīte Ēlerte izteicās, ka Krievija ļoti labi saprot, ka brutāls uzbrukums Baltijas valstīm radīs ļoti lielus zaudējumus, tāpēc Krievija attiecībā pret Baltijas valstīm izmantos stratēģiju, kas būtu pa vidu starp hard power un soft power, tā saucamo smart power. Tuvākajā nākotnē Krievija mēģinās sevi pozicionēt kā reģionālu varu. Ir būtiski, lai būtu stipra ES un NATO. Tas mazinātu Krievijas ietekmi Eiropas reģionā. Latvijai pastāv drauds kļūt par tādu kā Trojas zirgu Krievijas un ES attiecībās. Latvija ir skatāma kā vājais posms ES un NATO, jo to ir visvairāk skārusi ekonomiskā krīze un tiek dramatiski mazināts budžets ārlietām un aizsardzībai.

Andris Sprūds pauda uzskatu, ka Krievijas aizsardzības doktrīnas pamatdokumenti skatāmi kā katra jaunā līdera (Vladimira Putina un Dmitrija Medvedeva) „džentlmeņa komplekts” un nevajadzētu pārvērtēt šo dokumentu nozīmi. Apskatot Krieviju, tikpat svarīgi ir ņemt vērā Krievijas iekšējos faktorus - lai gan daudzkārt Krieviju redzam kā vienotu, iekšēji Krievijā ir liels daudzums dažādu spēlētāju.

A. Sprūds minēja, ka Krievijai ir savas īpašās zonas, kur Krievija ir gatava aizstāvēt tās intereses, ko ir atzinis arī D. Medvedevs, jo tuvajām ārzemēm ir spēcīga loma Krievijas identitātē. Šādā skatījumā ideja par Ukrainas Oranžās revolūciju kā Krievijas 11.septembri ir visai precīza.

Attiecībā uz starptautisko politiku, tajā ir vērojamas jaunas tendences – ar D. Medvedeva piedāvājumu par jaunu drošības arhitektūru Krievija pirmo reizi ir centusies definēt pozitīvu starptautisko dienaskārtību. Līdz tam Krievijas ārpolitiku lielākoties var skatīt kā reaģējošu.

Runājot par ASV un Krievijas attiecībām, pašlaik izskatās, ka Krievijas fokusēšanās uz militāro dimensiju vairāk atbilst tām attiecībām, kas bija Džordža Buša laikā. Patreizējā Baraka Obamas administrācijas īstenotā politika, vairs neiet Dž. Buša unilaterālās un preventīvās politikas pēdās, kas Krievijas „ieroču žvadzināšanu” parādā kā nevietā īstenotu. Papildus redzama lielāka Krievijas vēlme pēc transatlantiskās sadarbības, piemēram, ja jaunās drošības arhitektūras piedāvājums sākumā bija orientēts uz Eiropu, tad tagad samanāma virzība uz transatlantisko telpu.

Militārajos jautājumos Krievijā vērojama balstīšanās Aukstā kara laika pamatprincipos. Jāņem vērā arī militāri industriālā kompleksa loma Krievijas politikā, kā arī tam, ka D. Medvedevam ir svarīgi saglabāt leģitimitāti spēka struktūrās. Šie apstākļi var kavēt arī Krievijas modernizāciju, kuras zināmi elementi ir redzami D. Medvedeva politikā.

Latvijai svarīgi mazināt riskus, kas nāk no Krievijas, un jāņem vērā, ka Krievija var būt labs partneris ekonomikā, bet mūsu primārie un ciešākie sabiedrotie ir un paliks Eiroatlantiskā kopiena. Svarīgi ir sadarboties ekonomiskajā jomā, bet sadarbojoties ir jāsaglabā pašcieņa. Turklāt, ja gribam sadarboties ar Krieviju un saglabāt tuvumu Rietumiem, ir jābrīvojas no pašreizējās politiskās un biznesa kultūras, kur vērojama gan padomju, gan Krievijas biznesa kultūras ietekme.

Kopumā A.Sprūds augstāk vērtē soft power nevis hard power nozīmi Krievijas politikā.

Jautājumu un atbilžu sesijā izvērtās diskusija par Ķīnas lomu starptautiskajā politikā, tai skaitā arī ASV, ES un Krievijas attiecību kontekstā, kā arī par Krievijas naudu Latvijā un tautiešu politiku.

Brģen.(rez.) Dr.habil.sc.ing Kārļa Krēsliņa, Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītāja raksts par diskusijas tēmu ir pieejams šeit

Ieteikt draugiem.lv

Laikā, kad lielu daļu pasaules valstu ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze un aizvien aktuālāki kļūst jautājumi par krīzes izaicinājumiem un to ietekmi uz drošības situāciju, Rīgā ieradīsies valstu līderi, pasaules vadošie akadēmiķi, politiķi, starptautisko un nevalstisko organizāciju pārstāvji, komentētāji un žurnālisti, lai kopīgi apspriestu jautājumus par pārbaudījumiem transatlantiskajai sabiedrībai finanšu un ekonomiskās recesijas apstākļos. Konferences dalībnieki diskutēs par ekonomiskajiem izaicinājumiem Baltijā, Melnās jūras reģiona un Ziemeļeiropas drošības jautājumiem, kā arī NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādi un galvenos jautājumus turpmākajā transatlantisko institūciju attīstībā. Vakara sesijā, kuru atbalsta Frīdriha Eberta fonds, diskusiju dalībnieki pārrunās reformas Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgū un Ukrainas ārpolitikas virzību. Sesija balstīsies uz Chatham house principiem.

Plānots, ka konferencē piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves), Lietuvas prezidente Dalija Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė), Luksemburgas Ministru prezidenta vietnieks un ārlietu un imigrācijas ministrs Žans Asselborns (Jean Asselborn), Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet) Lietuvas ārlietu ministrs Vigaudas Ušackas (Vygaudas Ušackas), ES Īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā Pīters Semnebijs (Peter Semneby), ASV Vācijas Māršala fonda prezidents Kregs Kenedijs (Craig Kennedy) un citas augsti stāvošas personas.

Konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija,  Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija, Baltijas – Melnās jūras alianse. Konferenci atbalsta ASV Vācijas Māršala fonds, Konrāda Adenauera Fonds, Sorosa fonds–Latvija, ASV vēstniecība Latvijā, NATO. Konferences laikā Mercedes-Benz automobiļus nodrošina SIA “Domenikss” , Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā.

Rīgas konference 2009 ir jau ceturtā augsta līmeņa starptautiskā konference par Eiropas un transatlantiskās sabiedrības drošības un ārpolitikas jautājumiem, tādējādi iezīmējot Latviju pasaules kartē kā starptautisko politikas ekspertu un diplomātu tikšanās vietu.

Sīkāka informācija ir pieejama Rīgas konferences mājas lapā - www.rigaconference.lv

Mediju akreditācijai iespējams pieteikties līdz 21.oktobrim pa e-pastu maris@lato.lv (kontaktpersona: Māris Cepurītis, “Rīgas konferences 2009″ mediju koordinators, tālrunis: 26362456).

Ieteikt draugiem.lv

Diskusijas ietvaros plānots pārrunāt jautājumus par aktualitātēm Krievijas aizsardzības politikā, kā, piemēram, grozījumi likumā „par aizsardzību”, nesenās militārās mācības Baltijas valstu pierobežā un itin biežie NATO un Eiropas Savienības valstu gaisa telpu pārkāpumi, kā arī Krievijas izteiktais piedāvājums par jaunas drošības arhitektūras izveidi. Plānots diskutēt arī par Krievijas un ASV attiecībām Baraka Obamas administrācijas laikā, kā arī apskatīt kāda ir Krievijas aktivitāšu ietekme uz transatlantisko, Eiropas un Baltijas valstu drošību.

Diskusijā piedalīsies:
Toms Baumanis, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs;
Sarmīte Ēlerte, Baltijas – Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja;
Dr. Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora p.i.
Imants Lieģis, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs
LR Ārlietu ministrijas pārstāvis

Moderators: Prof. Dr. Žaneta Ozoliņa, Latvijas Universitātes, Sociālo zinātņu fakultātes Starptautisko attiecību profesore

Par ierašanos līdz 13.oktobrim lūdzu informēt Māri Cepurīti (maris@lato.lv; tālr. 26362456).

Diskusijas programma uz 08.10.2009.
Ieteikt draugiem.lv

Pētījums piedāvā interesantu kodolieroču lomas novērtējumu Eiropas drošībā un aplūko iespējamas alternatīvas pieejas esošajai realizētajai politikai. Pētījums ir balstīts uz akadēmiskajiem ziņojumiem par pašreizējo kodolieroču lomu NATO politikā, kā arī apskata dažādus militāri tehniskus jautājumus un kodolieroču kontroles stratēģiju dažādās NATO dalībvalstīs.

Prezentācijas beigās notiks ekspertu diskusija, kurā piedalīsies eksperti no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas. Diskusiju moderēs LATO valdes priekšsēdētajs Toms Baumanis un Martin Gemzell, FES Zviedrija.

Dr. Jans Entonijs ir SIPRI pētnieks un Bruņojuma kontroles un neizplatīšanas programmas vadītājs, kas ir publicējis vairākus pētījumus par kodolieroču un bruņojuma kontroles jautājumiem.