Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Krievijas nevalstisko organizāciju ,,Starptautiskie dialogi’’ un Fridriha Eberta fonda atbalstu no 6.-10. jūlijam rīko Krievijas jauno līderu vizīti Latvijā.

Projekta mērķis ir Krievijas jauniešiem sniegt objektīvu informāciju par Latvijā notiekošajiem militārajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras un sociālajiem u.c. procesiem.

Latvijā viesosies 12 Krievijas jaunie līderi: studenti un jaunie profesionāļi politikā, ekonomikā, jurisprudencē un pedagoģijā. Jaunieši nāk no dažādiem Krievijas reģioniem un pārstāv dažādas interešu sfēras. Lielākajai daļai no viņiem šī būs pirmā iepazīšanās ar Latviju.

Vizītes pirmajā dienā Krievijas jaunieši tiksies ar LR Aizsardzības ministrijas, LR Ārlietu ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, lai iepazītos ar Latvijas – Krievijas attiecībām un to perspektīvām no Latvijas valsts viedokļa. Jaunieši apmeklēs arī Okupācijas muzeju, lai iepazītos ar Latvijas vēstures nozīmīgākajiem jautājumiem Latvijas-Krievijas attiecību kontekstā. Pirmās dienas noslēgumā jaunieši apskatīs Rīgas vecpilsētas ievērojamākās vietas.

Otrajā dienā jaunieši dosies uz Daugavpili, kur tiksies ar Daugavpils domes deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Programmā paredzēta arī viesošanās Daugavpils pilsētas uzņēmumā ,,Daugavpils ūdens’’, kā arī Daugavpils cietokšņa apmeklējums.

Trešajā dienā Krievijas jaunie līderi dosies uz Liepāju, kur tiksies ar Liepājas domes pārstāvjiem, kā arī jauniešu un citu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Paredzēta viesošanās NBS ūdenslīdēju skolā un Rietumu radio, kā arī Liepājas Karostas cietuma apmeklējums.

Ceturtajā dienā, atgriežoties Rīgā, jaunieši tiksies ar Latvijas masu mediju pārstāvjiem, lai dalītos iespaidos par Latvijā redzēto un piedzīvoto. Dienas noslēgumā jauniešus gaida atpūta Latvijas kūrortpilsētā Jūrmalā.

Vizītes programma (angļu valodā)

16. un 17. jūnijā

Pēc brauciena jaunieši dalījās savos iespaidos:

Diāna Potjomkina
Rīgas Stradiņa universitāte, Eiropas studiju fakultāte

,, Esmu ļoti pateicīga par iespēju paviesoties NATO galvenajā mītnē un par konkursa organizētāju un uzņēmējpuses lielo pretimnākšanu. Brauciens bija izglītojošs un lieliski organizēts – patiesi veiksmīgs publiskās diplomātijas piemērs.’’

Ilze Neimane
Rīgas Stradiņa universitāte, Eiropas studiju fakultāte

,,Briseles brauciens bija tiešām izdevies un labi plānots. Mums tika sniegts labs ieskats NATO aktualitātēs, ieskaitot misijas, Jauno stratēģisko konceptu, kā arī izklāstīts par prakses un darba iespējām NATO. Jāpateicas Latvijas delegācijai NATO par sirsnīgo uzņemšanu un par interesantajām formālajām un neformālajām diskusijām, kā arī iedvesmojošajām runām. Mūsu grupai bija iespēja iepazīties ne vien ar NATO HQ darbību un Latvijas patstāvīgo delegāciju NATO, bet arī apskatīt Briseli un gūt iespaidus par to. Neizpalika arī naksnīgās Briseles apskate, kurā sastapām arī Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Manuprāt, šī iespēja aizbraukt uz Briseli bija tiešām vienreizēja balva un iespēja mums visiem!’’

Aleksandrs Potaičuks
Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte

,,NATO pārsteidza ar augstajām drošības prasībām – pirms ieiešanas NATO teritorijā nācās atbrīvoties no visiem elektroniskajiem līdzekļiem. Sarunās ar Eiropas diplomātiem kļuva skaidrs, ka NATO pastāv vienotība tikai par darbības pamatprincipiem, pārējās jomās valstis saglabā suverenitāti izvēles brīvībā. Patīkami ir arī tas, ka, lai gan šī organizācija ir it kā slēgta, pašpārliecinātākajiem un spēcīgākajiem jauniešiem NATO durvis vienmēr būs vaļā.’’

Jānis Supe
Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte

,, Brauciens bija ļoti vērtīgs, jo tas deva iespēju klātienē dzirdēt NATO profesionāļu viedokli par šobrīd pasaulē notiekošo. Interesanti bija uzzināt par darba un prakses iespējām NATO, ko domāju nākotnē izmantot. Priecēja, ka bija arī brīvais laiks, kad varējām kājām izstaigāt un iepazīt Briseli.’’

Roberts Fedosejevs
Rīgas Stradiņa universitāte, Eiropas studiju fakultāte

,,Briselē ļoti labi varēja iepazīties ar NATO duālo struktūru - militāro un politisko, kur viedokļi bieži vien atšķiras. Tas vislabāk parādījās, kad tika apspriests jautājums par Vācijas dalību ISAF un darbības ierobežojumiem - ja no politiskā viedokļa tam nav būtiska sietekmes uz misiju, tad no militārā ir. Tā mums tas tika arī paskaidrots, pie kam no personām, kas pārstāv tieši politisko un militāro struktūru.’’

Mārtiņš Vargulis
Rīgas Stradiņa universitāte, Eiropas studiju fakultāte

“Brauciens uz Briseli bija lietderīgā un informatīvā sakopojums. Tā bija iespēja ne tikai padziļināti iepazīties ar to, kā notiek lēmumu pieņemšana NATO galvenajā mītnē, bet arī iepazīties ar Briseles īpašo gaisotni. Vispatīkamāko iespaidu atstāja Latvijas delegācijas pozitīvā un pretimnākošā attieksme, kas sniedza informāciju gan par pašu NATO, gan par sadzīvi, ar ko nākas sastapties jebkuram diplomātam. Latvijas vēstnieks NATO - Eichmaņa kungs - bija patīkamākais pārsteigums, jo vēstnieka kungs spēja piesaistīt uzmanību ne tika daudz ar NATO saistītiem jautājumiem, bet gan vairāk ar to, kā jauniešiem vajadzētu domāt un darboties.”

Jaunieši ceļojumu uz Briseli izcīnīja 9. aprīlī notiekošajā NATO Samita simulācijas spēlē, kur pārstāvot Turciju (Ilze Neimane un Diāna Potjomkina), Albāniju (Jānis Supe un Aleksandrs Potaičuks), kā arī Čehiju (Roberts Fedosejevs un Mārtiņš Vargulis) 28 komandu konkurencē ieguva pirmās trīs vietas. NATO Simulācijas spēli jaut otro gadu pēc kārtas oragnizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju un LR Aizsardzības ministriju, kā arī ar NATO un Konrāda Adenauera fonda atbalstu. Nākamā gada pavasarī jaunieši tiks aicināti piedalīties jau 2011. gada NATO Simulācijas spēlē.

Seminārs notiks š.g. 18. jūnijā no plkst. 9:30 līdz 13:00 viesnīcā Radisson Blue Hotel Latvija (iepriekšējais nosaukums: Reval Hotel Latvija), zālē „Skypoint” (27.stāvs), Elizabetes ielā 55, Rīgā.

Semināra ietvaros tiks apskatītas tādas aktuālas tēmas kā Moldovas iekšpolitiskā situācija un tās integrācija Eiropas Savienībā, kā arī Piedņestras konflikta attīstība un tā iespējamie atrisināšanas scenāriji. Seminārā piedalīsies prominenti Moldovas eksperti: Dr. Igors Munteanu, „Vītorul” Institūta izpilddirektors un Vlads Lupans, neatkarīgais Moldovas eksperts drošības un Piedņestras konflikta jautājumos.

Diskusijā aicināti piedalīties visi interesenti, iepriekš piesakoties pa tālruni 67322883 vai e-pastu lato@lato.lv līdz 17.jūnijam (ieskaitot). Seminārs balstīsies uz Chatham House principiem un tā darba valoda būs angļu.

Semināra programma un runātāju biogrāfijas

1. jūnijā Starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala” NATO Parlamentārās Asamblejas 57. pavasara sesijas ietvaros notika publiskā diskusija „NATO nākotne: Baltijas skatījums”, kuru organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu un Frīdriha Eberta fondu. Konferenci apmeklēja vairāk nekā 100 dalībnieku un tās mērķis bija veicināt izpratni par drošības jautājumiem Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī apspriest NATO jauno stratēģisko koncepciju un Afganistānas situāciju, paraugoties no Baltijas valstu skata punkta

Publisko diskusiju atklāja NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle, uzsverot, ka NATO Parlamentārās Asamblejas 57. pavasara sesijas ietvaros 28 dalībvalstu delegācijas un 13 asociēto valstu delegācijas parlamentārā līmenī panākušas vienprātību aktuālajos drošības jautājumos un ir izdiskutēti jautājumi sākot no alianses solidaritātes un tālajiem ziemeļiem un beidzot ar ekonomisko krīzi Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī jūras drošību. V. Paegle norādīja, ka ar NATO jauno stratēģisko koncepciju Latvija saista cerības, ka kolektīvās aizsardzības garantijas, alianses vienotības un solidaritātes solījumi, citējot Madeleinu Olbraitu (Madeleine Albright), „tiek atjaunoti ne tikai vārdiem, bet arī darbiem”. Tika uzsvērts, ka NATO jauno stratēģisko koncepciju dalībvalstīm nevajag uztvert kā mūsu drošības jautājumu atrisinājumu, jo laiku pa laikam pašas dalībvalstis sev sarūpē nedrošību. Kā būtisks faktors tika uzsvērta Latvijas dalība NATO misijās, apgalvojot, ka „Latvija no kolektīvās drošības var iegūt tik daudz cik pati tajā iegulda. Un Afganistānas gadījums ir viens no veidiem kā Latvija sniedz savu ieguldījumu NATO.”

PANEĻDISKUSIJA I: Ko Baltijas valstis sagaida no jaunas NATO Stratēģiskās koncepcijas? (angliski)

Karls Lamerss Toms Baumanis Svens Miksers Petrass Austrevičiuss

Diskusijas pirmā daļa bija veltīta NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai. Diskusijas laikā NATO Parlamentārās Asamblejas Politiskās komitejas priekšsēdētājs un Atlantijas Līguma Asociācijas prezidents Karls Lamerss (Dr. Karl A. Lamers) uzsvēra Latvijas kā pilntiesīgas NATO dalībvalsts nozīmi jaunās stratēģiskās koncepcijas veidošanā, apgalvojot, ka sadarbība alianses ietvaros un ar tās partnervalstīm ir vienīgā alternatīva veiksmīgai turpmākajai NATO attīstībai un darbībai. Pievēršoties NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai K. Lamerss uzsvēra Vašingtonas līguma 5. punkta nozīmību, kas tiek uzskatīts par ‘stūrakmeni’ šīs koncepcijas veidošanā. Tomēr netika aizmirsts par jaunajiem izaicinājumiem: kiber-uzbrukumiem un kodolieroču jautājumu. Viņš norādīja, ka NATO iestājas par kodolieroču arsenāla samazināšanu pasaulē līdz minimumam, lai neapdraudētu paši sevi, bet arī nevēlas pieļaut situāciju, kad kodolieroči kļūst tikai un vienīgi nelegāli. Kā viens no būtiskākajiem turpmākajiem NATO uzdevumiem tika uzsvērts alianses attiecību veidošana ar Krieviju, uzsverot, ka „NATO un Krievijai ir jārunā savā starpā nevis jārunā vienam par otru”. Kā arī K. Lamerss uzsvēra nepieciešamību turpināt „atvērto durvju politiku”, kas paredz sadarbību ar tādām uzskatos un vērtības līdzīgām valstīm kā Dienvidkoreja, Austrālija un Japāna, kas ļautu NATO kļūt par globālāku drošības aliansi.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis, pirmkārt uzsvēra vēsturisko faktoru, apgalvojot, ka Baltijas valstis tikai sešus gadus ir pilntiesīgas NATO dalībvalstis un, ka ir nepieciešama vismaz viena paaudze, lai Baltijas valstis spētu pieņemt tās vēsturiskās vērtības, ko šī alianse un tās dalībvalstis ir veidojušas 60 gadu laikā. Otrkārt viņš uzsvēra to, ka ir jāpievērš uzmanība galvenajiem alianses uzskatu veidojošajiem ‘stūrakmeņiem’, kuri laika gaitā nav būtiski mainījušies, neskatoties uz globālās situācijas izmaiņām. Tika norādīts, ka viņaprāt NATO pamats ir kolektīvās drošības princips. Kā arī tika uzsvērts fakts, ka NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas stratēģijai ir jābūt vienotai ar NATO un Krievijas sadarbības politiku.

Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Svens Miksers (Sven Mikser) pievērsās galvenokārt NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai un uzsvēra, ka no Baltijas valstu skata punkta visnozīmīgākais ir Vašingtonas līguma 5. punkts, norādot, ka jaunie izaicinājumi (kiber-noziegumi, enerģētiskā drošība, pirātisms) nedrīkst ņemt virsroku pār jau pastāvošām vērtībām. Viņš arī norādīja Afganistānas situācijas nozīmību turpmākajā NATO attīstībā, norādot, ja NATO ciestu neveiksmi Afganistānā, tad tas norādītu uz alianses nespēju nodrošināt drošību savām dalībvalstīm, kas būtu ļoti būtiski arī Baltijas valstīm. Jaunās stratēģiskās koncepcijas izaicinājums būs arī Vašingtonas līguma 10. punkta pildīšana, kas nozīmē jaunu dalībvalstu jeb partnervalstu piesaistīšana NATO. Kā arī S. Miksers uzsvēra to, ka visas NATO dalībvalstis, kuras līdz šim ir pievienojušās NATO to ir darījušas tādēļ, ka ir izjutušas drošības deficītu.

Lietuvas parlamenta Eiropas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Petrass Austrevičiuss (Petras Austrevicius) uzsvēra sadarbības nozīmību starp NATO dalībvalstīm. Viņš uzsvēra, ka NATO nevajag kļūt par globālu pasaules policistu un jāpievēršas visām pasaules problēmām, bet ir jāvadās pēc lietām, ko NATO var darīt, nevis, ko NATO vajadzētu darīt. Ir jāizvairās no jebkādā veida NATO drošības koncepta reģionalizēšanas, jo „nepastāv specifiski NATO reģioni, bet ir NATO alianse, kas ir nedalīta un drošība ir nedalāma”. Būtisku uzmanība tika pievērsta arī kiber-uzbrukumiem Igaunijai, kurus tāpat kā terora uzbrukumus viņaprāt vajadzētu pielīdzināt militārajiem uzbrukumiem, kuri ir iekļauti Vašingtonas līguma 5. punktā. Viņš uzsvēra arī NATO un Krievijas sadarbības nozīmību jaunās stratēģiskās koncepcijas ietvaros, apgalvojot, ka NATO nekādā gadījumā nedrīkst upurēt atsevišķas fundamentālās intereses tikai, lai uzlabotu NATO – Krievijas attiecības. Kā arī ir būtiski, lai attiecības ar Krieviju neietekmētu lēmumu pieņemšanas autonomiju NATO un neatstātu nekādu ietekmi uz alianses turpmāko darbību.

Pārejot pie diskusijas starp konferences dalībniekiem Toms Baumanis aktualizēja Francijas morāles jautājumu, iesaistoties divpusējā darījumā ar Krieviju par kara kuģu piegādi, norādot, ka šajā gadījumā ir bijis darījums starp divām valstīm un tiklīdz valsts kā aktieris pārdod kaut ko trešajai pusei, tad tas vairs nav NATO jautājums. Tomēr par Francijas morāli šeit var diskutēt. Pievēršoties NATO principam - viens par visiem un visi par vienu un šī principa nākotni alianses ietvaros Svens Miksers uzsvēra to, ka no turpmākās alianses attīstības reģionālie ieguvumi būs dažādi, ko pierāda arī fakts, ka valstīm ir dažādi uzskati par draudiem no konkrētām valstīm - no paranojas līdz pat naivumam. Runājot par valstu iesaistīšanos NATO misijās un to skaidrošanu sabiedrībai tika uzsvērta NVO loma, bet tika akcentēts, ka šīs diskusijas ar sabiedrību nedrīkst būt tikai reizi pusgadā un šai diskusijai ir jābūt patstāvīgai. Diskutējot par Krievijas mediju attieksmi pret NATO kā ienaidnieka tēlu it īpaši alianses paplašināšanās gadījumos Petrass Austrevičiuss uzsvēra, ka viņaprāt Krievijas galvenā problēma nav NATO, bet gan tās iekšpolitiskās problēmas, savukārt Svens Miksers skaidroja, ka mūsdienās NATO paplašinās tādēļ, ka valstis izjūt drošības deficītu un ir pašas ieinteresētas pašas izpildīt NATO kritēriju, lai kļūtu par alianses dalībvalstīm. Šobrīd nav tāda situācija, ka cilvēki no Vašingtonas vai Parīzes brauc uz potenciālajām NATO dalībvalstīm, lai censtos tās iesaistīt NATO aliansē.

PANEĻDISKUSIJA II: Afganistāna - NATO solidaritātes tests? (angliski)

Abduls Rahims Vardaks Imants Lieģis Jāks Āvikso Rasa Juknevičiene

Kristofs Cepeļs Maniža Bahtari

Publiskās diskusijas otrā daļa „Afganistāna – NATO solidaritātes tests?”. Tika balstīta uz Baltijas valstu uzskatiem par to lomu NATO misijā Afganistānā, aizskarot NATO solidaritātes jautājumu un Afganistānas situācijas uzlabošanās perspektīvām tuvāko gadu laikā.

Diskusiju atklāja Afganistānas Aizsardzības ministrs Abduls Rahims Vardaks (Abdul Rahim Wardak), pateicoties Baltijas valstīm par palīdzības sniegšanu NATO misijā Afganistānā. Viņš uzsvēra, ka neskatoties uz izteiktajiem viedokļiem, ka Afganistānā nav vērojams progress, bet tā tas nav un ne bez NATO palīdzības ir panākts ievērojams progress. Afganistānas problēma nav tikai cīņa pret terorismu, bet dienas kārtībā ir arī uzlabot valsts ekonomisko attīstību, infrastruktūru un cilvēktiesību aizsardzību, kā arī novērst korupciju. NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas ietvaros viņš uzsvēra nepieciešamību pēc stratēģiskās partnerības starp Afganistānu un NATO turpmākajiem gadiem. Kā būtiskākais aspekts sekmīgai turpmākajai sadarbībai tiek uzskatīts afgāņu iedzīvotāju uzticības iegūšana tam, ka ar pacietību un NATO spēku palīdzību ir iespējams sekmīgi restaurēt Afganistānas valsti tā, lai tās spēki (valdība, armija, policija) spētu aizstāvēt savu suverenitāti un savu pilsoņu intereses un tiesības.

Latvijas Aizsardzības ministrs Imants Lieģis pievērsās NATO nozīmīgumam pašreizējā Afganistānas situācijā, apgalvojot, ka „ja NATO neeksistētu, tad šobrīd Afganistānā valdītu teroristu grupējumi”. Viņš norādīja uz Afganistānu kā NATO prioritāro misiju, skaidrojot, ka tās ideoloģiskais mērķis ir kopīgi cīnīties par kopīgo mūsu brīvību un iemācīt afgāņu tautai pārvaldīt savu valsti pašu spēkiem. Kā arī tika uzsvērts fakts, ka NATO spēki Afganistānā ir viesu statusā un tiem ir jārespektē vietējā kultūrā un vērtībās. I. Lieģis arī uzsvēra to, ka Latvijai ir jāsaglabā līdzšinējais Latvijas karavīru kontingenta sastāvs misijā Afganistānā neskatoties uz aizsardzības budžeta samazinājumu.

Igaunijas Aizsardzības ministrs Jāks Āvikso (Jaak Aaviksoo) uzsvēra, ka NATO Afganistānas misija netiek pietiekami daudz uzsvērta kā globālā aizsardzības programma. Ministrs saka ka „ja mēs netiksim galā ar Afganistānu, tad mēs netiksim galā arī ar citiem izaicinājumiem”. Viņš arī uzsvēra to, ka alianses ietvaros pieņemtie lēmumi ietekmē pārējās valstis un ja mēs to sapratīsim, tad mūs sapratīs gan Afganistānā, gan sabiedrotajās valstīs, jo svarīgi ir tas, kādu iespaidu mēs sniedzam sabiedrotajiem. J. Āvikso uzsvēra arī to, ka iepriekš ir pieļautas būtiskas kļūdas gan alianses iekšienē, gan veidojot attiecības ar sabiedrotajiem, bet galvenais ir no tām gūt pareizu mācību.

Lietuvas Aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene (Rasa Juknevičiene) uzsvēra to, ka Afganistāna ir galvenais pārbaudījums NATO un starptautiskajai kopienai. Baltijas valstis ir ceļā uz pilnīgu valsts restaurāciju jau 20 gadus un mēs zinām, ka nav ātru uzlabojumu, ja runa ir par valsts restaurāciju. Politiķu uzdevums ir izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tas ir tik svarīgi palīdzēt Afganistānai ar militāro palīdzību – tā ir NATO misija un tas ir mūsu pienākums mūsu sabiedroto priekšā par NATO sniegto drošību mums. Bet mūsu misijas ilgums ir atkarīgs no Afganistānas koalīcijas spējas iegūt afgāņu cilvēku uzticību. Uzsverot vēsturisko faktu R. Juknevičiene akcentēja to, ka Afganistāna cīnoties ar Padomju Savienību pielika roku tās sagraušanā, kas Baltijas valstīm ļāva atjaunot neatkarību un tagad mums par to ir jāatmaksā Afganistānai ar savu palīdzību. Viņa arī uzsvēra, ka nav svarīgi cik ienaidnieki ir likvidēti, bet cik sabiedrotie ir iegūti un cik cilvēkiem ir ieviesta pārliecība, ka ar NATO palīdzību Afganistānu ir iespējams restaurēt tuvākajos gados.

Vācijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs un Dortmundes universitātes profesors Kristofs Cepeļs (Dr. Christoph Zöpel) pievērsās solidaritātei, uzsverot, ka NATO un citas starptautiskās organizācijas ir solidaritātes instrumenti. Viņš uzsvēra, ka pēc pieciem gadiem Afganistānas misija varētu sasniegt ievērojamus uzlabojumus, ja ne pat varētu būt izpildīta, ko zināmā mērā pierāda ASV prezidenta Baraka Obamas izteikumi, ka kopš 2011. gada otrās puses pamazām samazināt ASV armijas karaspēku NATO teritorijā.

Afganistānas vēstniece Ziemeļvalstīs Maniža Bahtari (Manizha Bakhtari) uzsvēra NATO ieguldījumu izglītības attīstībā Afganistānā, kas ir būtisks faktors ceļā uz valsts restaurāciju. Galvenokārt M. Bahtari uzsvēra sešus galvenos aspektus, kas jāņem vērā Afganistānas situācijas uzlabošanai un stabilizēšanai. Pirmkārt, tā ir drošības struktūru veidošana miera nodrošināšanai, otrkārt, tā ir taktikas izstrādāšana, lai panāktu miera sarunas ar Taliban kaujinieku grupējumiem. Treškārt, ir nepieciešamība pēc plašākas pieejas terorisma apkarošanai un lielāka uzmanība ir jāpievērš reģiona apkārtējām valstīm, jo terorisma saknes nav meklējamas Afganistānā. Ceturtkārt, viņa uzsver Afganistānas valdības nozīmi, kuras uzdevums ir ieviest cilvēku ticību, ka tā ar laiku būs spējīga nodrošināt stabilu stāvokli Afganistānā. Pieckārt, ir jācenšas novērst korupciju visās valsts iestādēs, kā arī turpmākās ekonomiskā attīstības plāns ir viens no Afganistānas attīstības stūrakmeņiem ceļā uz patstāvīgu un drošu valsti.

Otrās diskusijas ietvaros tika iztirzāts jautājums, ko uzdeva diskusijas vadītājs un Latvijas Ārpolitikas institūta goda direktors Atis Lejiņš: „Vai ir iespējams panākt Afganistānas problēmas atrisinājumu 3-5 gadu laikā?” Afganistānas Aizsardzības ministrs Abduls Rahims Vardaks izteica savus uzskatus, apgalvojot, ka ir ļoti labas izredzes piecu gadu laikā panākt pilnīgu situācijas atrisinājumu, bet tikai tādā gadījumā, ja sekmīgi tiek izpildīti vairāki nosacījumi. Lai varētu sekmīgi norisināties šī pāreja uz patstāvīgi funkcionējošu valsti ir jābūt izveidotiem spēcīgām drošības struktūrām. Ir jābūt pienācīgai valdībai, likuma varai, ekonomiskajai attīstībai un attīstītai infrastruktūrai. Un tiek pie šiem nosacījumiem pēc pieciem gadiem varētu tikt atrisināta Afganistānas pašreizējā situācija.

Publiskās diskusijas norisi atbalstīja NATO, ASV vēstniecība Latvijā un Baltijas-Melnās jūras alianse.

Publiskā diskusija ir viens no pasākumiem, kas tiek rīkots saistībā ar NATO Parlamentārās Asamblejas 57.pavasara sesiju, kas laikā no 28.maija līdz 1.jūnijam notiek Rīgā. Tādejādi plānots plašākai sabiedrībai veicināt izpratni par drošības jautājumiem.

Diskusiju atklās NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle, kam sekos pirmā paneļdiskusija „Ko Baltijas valstis sagaida no jaunas NATO stratēģiskās koncepcijas?”, kurā piedalīsies Karls Lamerss (Dr. Karl A. Lamers), NATO Parlamentārās Asamblejas Politiskās komitejas priekšsēdētājs un Atlantijas Līguma Asociācijas prezidents; Toms Baumanis, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs; Svens Miksers (Sven Mikser), Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs un Petrass Austrevičiuss (Petras Austrevicius), Lietuvas parlamenta Eiropas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Diskusiju vadīs Andress Kasekamps (Andres Kasekamp), Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors.

Diskusijas otrā daļa tiks veltīta NATO vadītajai misijai Afganistānā, kurā piedalīsies Latvijas Aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Igaunijas Aizsardzības ministrs Jāks Āvikso (Jaak Aaviksoo), Lietuvas Aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene (Rasa Juknevičienė), bijušais Vācijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs un Dortmundas universitātes profesors Kristofs Cepeļs (Dr. Christoph Zöpel) un Manizha Bahtari (Manizha Bakhtari), Afganistāns vēstniece Ziemeļvalstīs. Diskusiju vadīs Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta goda direktors.

Diskusijā aicināti piedalīties visi interesenti, iepriekš piesakoties pa tālruni 67322883 (8:00-20:00), vai nosūtot vēstuli uz e-pastu lato@lato.lv līdz 1.jūnijam plkst. 9:00 (!!), norādot vārdu, uzvārdu, darba/studiju vietu vai organizāciju. Diskusijas darba valoda ir angļu valoda ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Vietu skaits ir ierobežots!

Diskusija notiks Starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala”, Kīpsalas ielā 8, Rīgā

Pasākuma viesu ērtībai organizatori nodrošina transportu līdz pasākuma norises vietai, kā arī atpakaļ uz Rīgas pilsētas centru:

Uz Starptautisko izstāžu centru „Ķīpsala”:

Izbraukšanas vieta: Satekles iela (posms starp Stacijas laukumu un Elizabetes ielu).
Izbraukšanas laiks: 13:10, 14:00

Uz Rīgas pilsētas centru (Satekles iela, pie Stacijas laukuma):

Izbraukšanas vieta: Starptautiskais izstāžu centrs „Ķīpsala”
Izbraukšanas laiks: 18:30

Pasākuma norisi atbalsta NATO, ASV vēstniecība Latvijā un Baltijas-Melnās jūras alianse.

PROGRAMMA

Diskusija balstīsies uz „Chatham House” principiem, un tā notiks LATO biroja telpās, Rūpniecības ielā 10 (3.stāvs), Rīgā. Diskusijā aicināti piedalīties visi interesenti, iepriekš piesakoties pa tālruni 67322883 vai nosūtot vēstuli uz e-pastu arvils@lato.lv līdz 19. maijam plkst. 15:00, norādot vārdu, uzvārdu, darba/studiju vietu vai organizāciju. Vietu skaits ir ierobežots!

Ojārs Kalniņš absolvējis Rūzvelta universitātes Čikāgā Filozofijas nodaļu, iegūstot bakalaura grādu filozofijā. Darbojies kā radošo darbu vadītājs reklāmas firmās ASV un desmit gadus (1981.-1991.) bijis laikraksta Chicago Latvian Newsletter redaktors. Kalniņa kungs aktīvi iesaistījis trimdas latviešu sabiedriskajās aktivitātēs kā ALA Ārējas informācijas biroja lietvedis un pārstāvis AABK un konsultants PBLA. No 1988. līdz 1990. gadam līdzdarbojies arī Latvijas Tautas frontes kustībā. Kopš 1991. gada Ojārs Kalniņš darbojies LR Ārlietu dienestā, kur laika posmā no 1993. Līdz 2000. gadam pildīja Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ASV un Meksikā pienākumus. 1999. gadā Kalniņa kungs tika iecelts par Latvijas Institūta direktoru. Par īpašiem nopelniem Latvijas labā Ojārs Kalniņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Diskusiju cikla ,,Sarunas par drošību un ārpolitiku” mērķis ir veicināt dialogu, atklātību un sapratni par Latvijai, NATO un ES aktuāliem ārpolitiskiem jautājumiem. Līdz šim jau norisinājušās diskusijas ar LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Sārtu, LR vēstnieku NATO Jāni Eichmani un enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.

Diskusiju cikla organizēšanu atbalsta Konrada Adenauera fonds.