Šī gada 13.-15. martā Armēnijas galvaspilsētā Erevānā norisinājās konference „South Caucasus Youth Forum: NATO at 60 – a New Start”, kuru organizēja Armenian Atlantic Association, LATO un LTJK sadarbības partneris . No Latvijas konferencē piedalījās Latvijas Transatlantiskā jauniešu kluba pārstāvis Roberts Safonovs.

Atskaite par konferenci:

Konferencē piedalījās dalībnieki no vairākām NATO dalībvalstīm (Latvijas, Slovēnijas un Turcijas), no Ukrainas un Krievijas, kā arī no divām Dienvidkaukāza valstīm – Gruzijas un Armēnijas. Lai arī bija ielūgti, konferencē nepiedalījās Azerbaidžānas pārstāvji, kas kārtējo reizi demonstrēja sarežģītās Armēnijas – Azerbaidžānas attiecības.

Konferencē galvenais uzsvars tika likts uz Armēnijas sadarbību ar NATO. Armēnijas ārlietu un aizsardzības ministriju pārstāvji uzsvēra to, cik Armēnijai ir svarīgas attiecības ar šo aliansi. Par to liecina gan Armēnijas militārā kontingenta esamība Afganistānā, kuru plānots pat palielināt, gan arī Armēnijas līdzdarbība programmā partnerattiecības mieram. Sadarbības ar Armēniju nozīmību apstiprināja arī ASV un Lielbritānijas vēstnieki, kuri arī piedalījās šajā konferencē.

Tomēr NATO un Armēnijas attiecībām ir arī būtiski šķēršļi. Būtiskākais ir Armēnijas – Turcijas attiecības. Atšķirīgās vēstures izpratnes dēļ (Turcija neatzīst, ka tā būtu veikusi genocīdu pret armēņu tautu pirmā pasaules kara laikā) Turcija ir slēgusi robežu ar Armēniju. Tādējādi vienīgā Armēnijas – NATO robeža ir slēgta, ko arī uzsvēra Armēniju pārstāvošie konferences dalībnieki.

Konferences gaitā tika arī apspriesta iespējamā NATO iesaiste Kalnu Karabahas konflikta risināšanā. NATO pārstāvji, kuri piedalījās konferencē, noraidīja iespēju, ka alianse varētu nosūtīt savu karaspēku uz šo strīdu teritoriju, uzsverot, ka šo konfliktu mierīgā ceļā būtu jāatrisina divpusējās Armēnijas – Azerbaidžānas sarunās. Armēnijas pārstāvji centās vilkt paralēles starp Kosova un Kalnu Karabahu, norādot, ka šie divi gadījumi principā ir ļoti līdzīgi.

NATO pārstāvji arī norādīja, ka NATO ir ārkārtīgi svarīga sadarbība ar visām trīs Dienvidkaukāza reģiona valstīm. Ļoti būtisks ir enerģijas resursu tranzīta koridors caur Azerbaidžānu un Gruziju, kas ir alternatīva Krievijas piedāvājumam. Tomēr te NATO pārstāvji arī atzina, ka Armēnijas loma šajā enerģijas koridorā nav īpaši būtiska. Bez tam tika uzsvērts, ka šīm valstīm ir pašām tiesības izvēlēties sadarbības formātu un dziļumu ar NATO. Gruzija, kura vēlas kļūt par NATO dalībvalsti, par tādu noteikti arī kļūs. Savukārt Armēnija un Azerbaidžāna, kuras vismaz pagaidām tādu vēlmi nav izrādījušas, var turpināt sadarboties ar NATO partnerattiecības mieram ietvaros, kopīgu starptautisko misiju ietvaros u.c. veidos.

Tādējādi konferences dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka Dienvidkaukāza valstīm intereses atšķiras un arī līmenis, kādā tās sadarbojas un vēlas turpmāk sadarboties ar NATO, atšķiras. Bez tam visām valstīm ir neatrisināti teritoriāli strīdi ar savām kaimiņvalstīm, kas vairo nestabilitāti. Tomēr sadarbība ar NATO dēļ tā nemazināsies, jo tā ir abpusēji izdevīga un nepieciešama gan pašai aliansei, gan arī reģiona valstīm.

 print version