Rīgas konferences 2007 diskusijas

Diskusijas galvenais uzsvars bija nevis analīze par to, kāpēc ir tik grūti iekļaut NATO un ES Ukrainu, Gruziju un citas valstis, bet gan kādēļ šo valstu iesaistīšana ir nepieciešama, kā arī tika piedāvāts iespējamais iekļaušanas modelis.

Dalībnieki piekrita Igaunijas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam (Toomas Hendrik Ilves), ka valstīm, kuras vēlas pievienoties transatlantiskajām organizācijām ir jābūt četrām vērtībām, kas ir pamatā Eiro-Atlantiskajai politikai: demokrātijai, brīvajam tirgum, cilvēktiesībām un likuma spēkam.

Visām iesaistītajām pusēm – NATO, ES un valstīm, kas vēlas pievienoties šīm organizācijām ir rūpīgi jāizvērtē tas, kā tiek atspoguļoti paplašināšanās procesi, lai izvairītos no pārpratumiem un nepamatotiem argumentiem par paplašināšanās izmaksām un apgrūtinājumiem.

Tajā pašā laikā transatlantiskajām organizācijām ir skaidri jāparāda sava pozīcija un intereses attiecībā uz šīm valstīm. “NATO un ES ir jāsūta spēcīgāki signāli Gruzijas atbalstam”, prezidents Ilves uzsvēra. “Ja nekas netiek darīts, kad valstij ir saspīlētas attiecības ar Krieviju, tas ir kā signāls Krievijai droši rīkoties.” Juliāns Čifu (Iulian Chifu), Konfliktu novēršanas un ātrās brīdināšanas centra direktors Bukarestē, piebilda, “ Krievijai ir jāiemācās dzīvot bez ienaidnieka.”

Vlodimirs Handogijs (Volodymyr Khandogiy), Ukrainas Ārlietu ministra vietnieks teica, ka Ukraina nevēlas “nebeidzamu stāstu par Ukrainu, Eiropas Savienību un NATO”, bet vēlas īstenot reformas un izmantot iespēju pievienoties šīm organizācijām, bet pagaidām šķiet, ka durvis uz NATO ir vaļā, bet uz Eiropas Savienību – slēgtas. Skatoties no ukraiņu skatu punkta pievienotā vērtība no ES kaimiņvalstu politikas, ir neskaidra. “Mēs vēlamies izmantot formulu – atvediet mūs atpakaļ! Ukraina uzskata sevi par valsti ar gadsimtu garu vēsturi”, uzsvēra Handogijs.

Brūss Džeksons (Bruce Jackson), Pārejas demokrātiju projekta direktors ierosināja ideju, ka var attīstīt jaunu Eiro-Atlantiskās politikas modeli, jaunas kategorijas dalībvalstu attiecībās ar valstīm, kuras vēlas ciešāku sadarbību vai iestāšanos ES un NATO. Šajā gadījumā ekonomiskā sadarbība būtu pirms politiskās iekļaušanās. Ar Ukrainu viena no svarīgākajām sadarbības jomām varētu būt brīva tirdzniecība, ar Gruziju – tirgus liberalizācija un enerģijas drošība.

www.rigaconference.lv

 print version