(Kopsavilkums)

Latvijas 2003.gada Rīcības plāns dalībai NATO (RPDN) ir izstrādāts ar mērķi atspoguļot Latvijas gatavošanos dalībai NATO un gatavību uzņemties NATO sabiedrotā pienākumus pēc uzaicinājuma pievienoties Aliansei saņemšanas.

Dokumenta struktūra atspoguļo progresu un sasniegumus, kas panākti kopš iepriekšējā plāna iesniegšanas NATO. Īpaša nozīme ir veltīta faktam, ka jau tagad Latvija apsver sadarbības modeļus pēc Prāgas galotņu tikšanās un izskata iespējas, kā sniegt iespējami lielāko ieguldījumu Alianses spēju nostiprināšanai.

Latvijas Rīcības plāns dalībai NATO tradicionāli sastāv no sešām nodaļām: (1) politiskie un ekonomiskie jautājumi; (2) aizsardzības un militārie jautājumi; (3) resursu jautājumi; (4) informācijas drošības jautājumi; (5) ar dalību NATO saistītie juridiskie jautājumi un (6) RPDN izpildes plāni. Latvijas 2003.gada Rīcības plāns dalībai NATO ir sagatavots pamatojoties uz pieredzi, kas gūta izstrādājot iepriekšējo gadu plānus, kā arī ņemot vērā NATO Progresa ziņojumu. Arī NATO dalībvalstis ir sniegušas derīgus padomus par plānu NATO-Latvijas tikšanās reizēs Briselē un divpusējo politiski-militāro konsultāciju ietvaros.

Politisko un ekonomisko jautājumu nodaļa
Latvijas valdība un parlaments ir veikuši virkni pasākumu, lai nodrošinātu uzsākto reformu tempu un kvalitāti arī pēc Prāgas samita. Pēc grozījumu izdarīšanas Valsts aizsardzības finansēšanas likumā ir paredzēts, ka aizsardzības budžets līdz 2008.gadam tiks saglabāts 2% no Iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas ekonomikas stabilie rādītāji nodrošina stingru pamatu šim lēmumam. 2001.gadā IKP pieauguma līmenis bija 7,6%. Latvijas institūcijas, Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds prognozē 5% IKP pieaugumu 2002.gadā. Valdība ir pievērsusi lielu uzmanību korupcijas apkarošanas jautājumiem, un šos centienus ir novērtējušas virkne starptautisko organizāciju. Transparency International savā pēdējā, 2002.gada augusta ziņojumā, vērtējot valstis pēc korupcijas uztveres indeksa, Latviju ir ierindojusi septiņas vietas augstāk nekā 2001.gadā.

Sabiedrības integrācijas jautājumi pastāvīgi ir bijuši valdības uzmanības lokā. Regulāri tiek rīkotas informācijas kampaņas, sekmēta mazākumtautību izglītība un īstenota latviešu valodas apguves programma. 2002.gada maijā Saeima pieņēma izmaiņas Vēlēšanu likumā. Tās paredz, ka latviešu valodas prasme vairs nav priekšnoteikums, lai kļūtu par Saeimas vai pašvaldības deputātu.

Kopš 1996.gada Latvija ir piedalījusies visās NATO vadītajās operācijās Balkānos, turpinās arī iesaiste NATO Stabilizācijas spēkos Bosnijā-Hercegovinā (SFOR) un Kosovas miera uzturēšanas spēkos (KFOR). 2002.gada jūlijā, Norvēģijas kontingenta sastāvā, uz Kosovu pirmo reizi devās Latvijas sapieru vienība. Savukārt, 2002.gada augustā uz Kosovu devās kārtējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārās policijas un mediķu grupa, kas nomainīja iepriekšējo Latvijas vienību. Tāpat, kopš 2002.gada augusta, rotācijas kārtībā savu misiju Bosnijā-Hercegovinā turpina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku miera uzturēšanas spēku rota.

Latvija ir piedāvājusi politisku atbalstu un praktisku ieguldījumu cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanā. Pēc 2001.gada 11.septembra traģiskajiem notikumiem valdība nekavējoties apstiprināja Rīcības plānu cīņai pret starptautisko terorismu, kas paredzēja veikt preventīvus iekšpolitiska un starptautiska rakstura pasākumus, lai efektīvi stātos pretī terorisma draudiem. 2002.gada janvārī Saeima pieņēma lēmumu izvietot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku gaisa kontroles vienību Afganistānas tuvumā, lai piedalītos ASV vadītajā operācijā Enduring Freedom.

Veicot sekmīgas reformas un ieviešot brīva tirgus ekonomiku un demokrātiju, Latvija ir gatava nodot reformu pieredzi pēckomunisma valstīm, kas vēlas sasniegt līdzīgas pārmaiņas. Latvijai ir sadarbības projekti dažādās jomās ar Ukrainu, Moldovu, Gruziju, tāpat ir konsultētas Kazahstāna un Kirgizstāna. Tā kā Latvija kļūst par donoralsti starptautiskās attīstības palīdzības jomā, kā to nesen atzina ANO, šīs programmas tiek plānots turpināt un paplašināt.

Latvijas dalība NATO gūst plašu Latvijas iedzīvotāju atbalstu. 2002.gada jūlijā 66,1% no Latvijas iedzīvotājiem bija labvēlīgi noskaņoti attiecībā uz Latvijas dalību NATO.

Aizsardzības un militāro jautājumu nodaļa
Nodaļa sniedz pārskatu par aizsardzības jomas attīstību, akcentējot gan svarīgākos jau paveiktos darbus, gan vidēja termiņa plānus un plānus 2003. gadam.

Kā viens no būtiskākajiem akcentiem šajā nodaļā ir 2002. gadā uzsāktā pašreizējās Nacionālo bruņoto spēku struktūras reorganizācija. Reorganizācijas plāns tika saskaņots ar visām NATO dalībvalstīm 19+1 formātā, atzīstot plānoto Nacionālo bruņoto spēku struktūru 2002.-2008. gadam un tās ieviešanas plānus kā reālus un spējīgus sniegt būtisku ieguldījumu valsts aizsardzībā un - pēc Latvijas iestāšanās NATO - arī noderīgu sabiedrotajiem. Pārskatītā struktūra atzīta par izpildāmu arī no piešķirto resursu viedokļa. Plānotās struktūras ieviešanas process ir atspoguļots gan pie paveiktajiem darbiem, gan plāniem.

Jaunā struktūra nodrošina vieglu pāreju no miera laika struktūras uz kara laika struktūru, skaidru komandķēdi, kā arī tā paredz izveidot vienotas apgādes un apmācību sistēmas, vienlaikus pārstrukturējot operatīvos spēkus. Nacionālos bruņotos spēkus plānots organizēt četros aizsardzības novados. Kopējais teritoriālo vienību skaits līdz 2004. gadam tiks samazināts no 32 līdz 20. Šīs samazināšanas mērķis ir palielināt Sauszemes spēku operatīvo gatavību, tai pat laikā saglabājot personālsastāvu un gūtās zināšanas. 2002. gadā teritoriālo vienību skaits ir samazināts no 32 līdz 28.

Nacionālo bruņoto spēku modernizācija neapšaubāmi ir viena no prioritātēm aizsardzības budžetā 2003. gadam. Investīciju programma akcentē tālāku militāro spēju pilnveidošanu, paredzot attīstīt un uzlabot ārvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsta spējas, sakaru ekipējumu, gaisa telpas novērošanu, vienību apmācību un gatavību, nodrošinājumu un apgādi. Piemēram, lai veicinātu gaisa telpas novērošanas spējas, tiks pabeigta pirmā trīsdimensiju tālas darbības radara iegāde un uzstādīšana.

Latvija turpina veidot specializētas vienības, kas dod ieguldījumu Eiroatlantiskajā drošībā un arī NATO kolektīvajām spējām kopumā - konkrēti, miera nodrošinājuma, militāro mediķu, ūdenslīdēju, sapieru un militārās policijas vienības. Papildus šīm vienībām, kas jau ir pieteiktas kā izmantojamas NATO vadītām operācijām, Latvija attīstīs arī speciālo operāciju, aizsardzības pret radioaktīvo, bioloģisko un ķīmisko ieroču iedarbību un ūdenslīdēju-atmīnētāju spējas.

2002. gada maijā Saeimā pieņemtais Mobilizācijas likums ir pamats visai mobilizācijas sistēmas izveidei. Likums nosaka mobilizācijas veidus, administratīvos mehānismus, kā arī valsts institūciju, privātā sektora un valsts iedzīvotāju lomu un atbildību. Pamatojoties uz Mobilizācijas likumu, rit darbs pie Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāna un Tautsaimniecības mobilizācijas plāna sagatavošanas.

Veidojot ārvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsta spējas, 2002.gada augustā valdībā tika apstiprinātas Ārvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsta sistēmas pamatnostādnes, notikušas konsultācijas ar NATO un Baltijas valstu ekspertiem.

Ņemot vērā ikgadējo konsultāciju ar NATO ekspertu grupu, kas notika 2002. gada janvārī, rezultātus, Nacionālie bruņotie spēki ir veikuši izpēti par struktūras attīstību pēc 2008. gada. Šī izpētes secinājumi ir apkopoti ziņojumā “Pārskats par Nacionālo bruņoto spēku struktūru 2009.-2015. gadam” un jau iesniegti NATO. Šis pārskats ir vispārīgs, nosakot prioritātes un galveno struktūru attīstību. Izpētes pamatā ir budžeta prognoze attiecīgajam izvērtējuma periodam.

Resursu nodaļa
Resursu nodaļā atspoguļota integrācijai NATO un aizsardzībai piešķirto resursu plānošana un to izlietojuma kontrole. Pēdējo četru gadu laikā Latvija ir konsekventi palielinājusi aizsardzībai un integrācijai NATO nepieciešamo finansējumu. Aizsardzībai piešķirto līdzekļu daudzums procentuāli laikā no 1999.gada, kad tas sastādīja 0,84% no IKP, ir divkāršojies, 2002.gadā sasniedzot 1.75% no IKP. 2002.gada 9.maijā Saeima pieņēma grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot, ka aizsardzībai un integrācijai NATO tiks atvēlēti 2% no IKP no 2003. līdz 2008. gadam ieskaitot. Šis finansējuma līmenis ir pietiekams, lai veiktu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku reformu un izpildītu ar integrāciju NATO saistītās prasības. Ik gadus tiek palielināti investīcijām atvēlētie līdzekļi. Kopš 1999.gada, kad investīcijām tika atvēlēti tikai 11% budžeta līdzekļu, 2002.gadā to apjoms pieaudzis līdz 23%, tādējādi nodrošinot bruņoto spēku modernizāciju.

Informācijas drošības nodaļa
Nodaļā sniegtā informācija norāda uz progresu, kuru Latvija sasniegusi informācijas drošības jautājumu sakarā, ņemot vērā NATO 2002.gada Progresa ziņojumā sniegto novērtējumu. Turpinājies darbs pie juridiskās bāzes sakārtošanas. Noritējis darbs pie klasificētās informācijas elektroniskas pārraides sistēmas, un ir sertificēts minēto līniju tehniskais risinājums. 2001./2002. gadā darbinieku sagatavošana darbam ar NATO klasificēto informāciju bija viena no prioritātēm, kam liela uzmanība tiks pievērsta arī turpmāk. Nākotnē klasificētās informācijas plūsma aizvien pieaugs, tādēļ ir plānots paplašināt dokumentu reģistru sistēmu.

Satversmes aizsardzības birojam kā Nacionālajai drošības institūcijai būs jāveic tūlītējs darbs pie klasificētās informācijas aizsardzības sistēmas pilnveidošanas, tiklīdz Latvija saņems uzaicinājumu iestatāties Aliansē NATO Prāgas samita laikā šā gada novembrī. Līdz ar to Satversmes aizsardzības birojs strādā pie nepieciešamo resursu apzināšanas.

Juridisko jautājumu nodaļa
Juridisko jautājumu nodaļā uzmanība pievērsta galvenajiem sasniegumiem strādājot pie Latvijas iekšējās likumdošanas harmonizēšanas, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību NATO ietvaros. Veikta detalizēta Vašingtonas Līguma 5. panta ietekmes uz Latvijas likumdošanu analīze. Konstatēts, ka Latvijas iestāšanās NATO neprasīs Satversmes grozījumus. 2002.gadā vairākos likumos veikti grozījumi. Pieņemti grozījumi likumā par Ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā ar mērķi paplašināt tā piemērošanas sfēru un harmonizēt šī likuma noteikumus ar NATO Līguma par bruņoto spēku statusu noteikumiem. Pieņemts Mobilizācijas likums un Militārā dienesta likums. Lai veicinātu demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu aizsardzības sistēmā, 2002. gada jūnijā tika pieņemts Alternatīvā dienesta likums.

RPDN pielikumā ir ietverts Izpildes plāns 2003.gadam ar detalizēti izvērtētu plānoto aktivitāšu sarakstu, kurā papildus norādītas par katras aktivitātes izpildi atbildīgās personas, termiņu, kurā aktivitāte izpildāma, kā arī aktivitātes izpildei nepieciešamie finansu līdzekļi.

 print version